Mans pirmais raksts
Pamostos no telefona zvana.Zvanītājs bija mans puisis Pauls.Negribīgi paceļu telefonu.
-Labrīt mīļum,vēl guli?-
-Labrīt,vairs jau nē- atbildēju un nožāvājos.
-Tātad-Pauls sajūsmināts teica -šodien,pulkstens sešos ieradīšos pie tevis un brauksim uz restorānu,man ir labi jaunumi,kuri jānosvin,labi?-
-Labi,labi-pasmaidīju.
-Labi,līdz vēlākam Jasmīn,man jāskrien- un Pauls nolika klausuli .Pauls bija biznesa cilvēks un kā visi biznesa cilvēki arī ļoti aizņemts.
Negribīgi piecēlos un piegāju pie spoguļa.Man bija gaiši brūni mati līdz viduklim,lielas,pelēkzilas acis.Uztaisīju kafiju un lēni malkodama to,kāds uzraksīja sms.Tā bija Elīza,mana labākā draudzene.
-Čau,ko dari?Nevēlies iziet ārā?man tev ir ko pastāstīt.-
Ātri atbildu-Čau,dzeru kafiju,labi,pēc stundas būšu kafeinīcā.-
Ātri pabeidzu dzert kafiju un pie skapja piegājusi,meklēju ko uzvilkt. Uzvilku melnas džinsas un rozā maiciņu,uzkrāsojos,sataisīju nevīžīgu copi un biju gatava. Pēc neilga laiciņa biju kafeinīcā,Elīza jau mani gaidija.Sasveicinājos ar draudzeni un Elīza sāka stāstīt.
-Vakar man bija lielisks vakars,satiku Jāni,mazliet iečillojām un viņš mani uzaicināja uz randiņu,jau šodien.- draudzene priecīgi stāstija.
-Oo,pats Jānis- smējos -koļī viņu nost- smējos vēl trakāk.
-Es to jau cenšos darīt- draudzene smējās.
-Jauki- pasmaidiju
Draudzene smaidija pretī un prasija -Kā ar Paulu iet?-
-Viss ideāli,šodien sēšos brauksim uz restorānu- smaidiju.
Patērzējām ar draudzeni,bija jau plkst 15.00 bija jāiet mājās.
Aizgāju mājās,ieslēdzu uz datora mūziku un meklēju ko uzvilkt.Pagāja ilgs laiks,beidzot atradu puķainu kleitiņu un melnas aukstpapēdenes. Iegāju dušā,ātri ižāvēju matus un iztaisnoju tos,saģērbos,uzkrāsojos un biju gatava.Izdzirdēju ka kāds klauvē pie durvīm.Tas bija Pauls. Viņš izskatijās lieliski,tumšs uzvalks un liels puķu pušķis.Viņam bija gaiši mati un zilas acis.
-Esi gatava mazā?- Pauls jautāja un pasniedza man puķes.
-Protams- maigi noskūpstīju viņu.
******************************************
Bijām klāt,Pauls jau bija iepriekš pasūtijis galdiņu.Tā mēs runājāmies,vakariņojām,līdz Pauls palika nopietns,bet vilktīgi smaidija.
-Tātad,šīs vakariņas ir par godu tam,ka esam kopā jau otro mēnesi,bet pats galvenais ir šis- un viņš man pasniedza aploksni.
Ar nepacietību atvēru to un iespiedzos -Paldies mīļas- ilgi smaidiju.Aploksnē bija biļetes uz Parīzi.
Turpināt?
