Klāva skata punkts.
Iegāju gaitenī,gribēju jau vērt vaļā durvis,bet pamanīju,ka mans dvielis ir slapjš un viss tek.Ātri ieskrēju istabā un uzvilku bikses un maiku.Atverot durvis man pretī stāvēja Pauls.
-Hey,draudziņ.- Pauls pateica un ienāca dzīvoklī,bez aicinājuma.
-Piedod,par to,ka nerunāju ar tevi,es biju grizsirdīgs uz tevis,dēļ Jasmīnas.Tagad esam šķīrušies un Jasmīnai ir jauns džeks.- Pauls aizrautīgi stāstija,es viņam nestāstiju patiesību.
-Njā.- es noteicu.
-Negribi paballēties?- Pauls uzjautrināti prasija.
-Man nav laika.- es ātri noteicu.
Kaut kas skaļi nokrita,paskatijos uz Paulu,viņš arī dzirdēja.
-Nu skaidrs,izklaidējies ar meiteni,lai veicas.- Pauls noteica un jau grasijās iet prom.
-ā,man arī jauna meitene,baigi smukā,tikkai mazliet pastulba.- Pauls pateica un izgāja ārā.
Tāda bija Paula attieksme pret meitenēm.Vienmēr viņš spēlējās ar meiteņu jūtām.
-Pauls,ja?- Jasmīna vaicāja.Viņa jau bija pārģērbusies sausajās drēbēs.
-Jā.- atteicu. -Mēs neturpināsim?- es ar kucēna acīm jautāju.
-Viss prieks sabojājās.- Jasmīna pateica un sarāva pieri.
-Tu būsi mana parādniece.- es noteicu ar viltīgu smaidu.
Jasmīna tikkai pasmaidija,es ieskatijos viņas acīs.Viņa bija perfekta.Es mīlu viņu.Pirmoreiz satieku meiteni,kurā uzreiz ieķeros un katru dienu arvien vairāk.
-Par ko tu domā?- Jasmīna mani iztraucēja no domām.
-Par savu dzīvi.- atteicu un pasmaidiju.
Man iezvanijās telefons.
-Hallo.- noteicu.
-Sveiks Klāv.Kā patīk ar sava labākā draudzeni laist?Zināji,viņš aizvien viņu mīl.Atceries ,kā mēs aizmukām no visiem un pārgulējām?Man tagad ir bērns,viņu sauc Aleks.Jauks puisītis.Atceries,kā mēs teicām,kad būsim uz mūžiem kopā?Atceries?-
-Ko tev vajag?- es noraizējies jautāju un paskatijos uz Jasmīnu,viņa stāvēja pie loga.Izgāju uz balkona.
-Paklau Nikol.- mani pārtrauca Nikola.
-Man vajag tevi.Tu aizmuki no manis.Es izpostīšu tavu dzīvi ar tavu jauno draudzenīti.Mierīgi varu viņu nogalināt.- Nikola iesmējusies teica.
Es satrucos,jo Nikolai bija sakari,viņas onkulis bija bandas galvenais.Slepkavības,kukuļi.Viņš bija bīstams.
-Ko tu gribi,lai izdaru?- es jautāju.
-Pamet viņu un brauc tālu tālu prom.Es tevi brīdinu,neklausīsi mani,ar viņu ir cauri.Skaidrs?-
-Jā.-
-Labs puika,dari kā saku.Izdari to tagad.- Nikola pateica un nolika klausuli.
Es biju noraizējies.Man jāpamet Jasmīna.Kāpēc Nikola man zvanija.Pagātne man visur seko.Iegāju istabā pie Jasmīnas.Viņa pasmaidija un gribēja apskaut mani.
-Nevajag Jasmīn.- es noteicu.
-Kas par lietu?- Jasmīna uztraukusies jautāja.
-Man jādodas prom.-
-Ko ?Kapēc?- Jasmīna uztraukusies jautāja.
-Būs labāk,ja dosies prom.- es noraizējies teicu.
-Klāv,kapēc tu nepaskaidro?- Jasmīna jau histēriski jautāja.
-Jasmīn,es tevi pametu,ej prom.- es teicu,bet es negribēju viņu laist vaļā.
Jasmīna sāka raudāt un aizgāja,uz visiem laikiem.Mana sirds sažņaudzās,es mīlēju viņu,bet gribēju pasargāt.
