Izdomāju,ka uztaisīšu lazanju.Kamēr es viņu pagatavoju,Klāvs bija beidzis kravāt koferi un apskāva mani no mugurpuses.Lazanja bija ļoti garšīga un Klāvs visu dienu mani slavēja.Bija mazliet skumīgi,ka viņš brauc prom uz nezināmu laiku,bet tāda ir dzīve.Bija pienācis laiks doties uz lidostu.Klāvs atkal gribēja sēsties pie stūres,bet es neļāvu,jo no rīta viņš bija dzēris un nemaz pa dienu nav gulējis.Viņam nepatika,ka viņš nedrīkst braukt,iedevu viņam maigu buču un viņš atmaiga.Braucot līdz lidostai Klāvs turēja manu roku.Nonākot pie lidostas Klāvs devās pēc kofera,pavadiju viņu iekšā.Kā par spīti pēc neilga laiciņa viņam vajadzēja doties nodot koferi un pēc tam uz reģistratūru.Mēs stipri apskāvāmies un mēs maigi skūpstijāmies.
-Parūpēsies par manu mašīnu?- Klāvs jautāja.
-Protams.- es atteicu.
-Ja vēlies,vari ar viņu pabraukāt.- viņš jau lustīgāk teica.
-Atved man suvenīrus.- es smaidīdama teicu.
Klāvs stipri mani apķēra un noskūpstija manu pieri.
-Man laiks doties,skumšu.- Klāvs mazliet skumīgi teicu.
Atvadijāmies un Klāvs lēnām devās prom,es paliku stāvam.Klāvs ik pēc soļa paskatijās uz manis,es vienmēr smaidiju un māju.Kad Klāvu vairs neredzēju,izlēmu doties mājās.Šis būs mokoš laiks,pie sevis nodomāju un devos uz māju pusi.Aizbraucu līdz Klāva mājai ,noliku viņa mašīnu un devos ar kājām uz mājām.Ieejot dzīvoklī jutos mazliet skumīgi,jo nesatikšu Klāvu.Ar skumīgu garastāvokli devos gulēt.
*********************************************************************************************
Pēc 3 dienām.
Ar Klāvu katru dienu runājām caur skype.Viņš stāstija,kā viņam iet.Viņa māsu sauc Ilze.Viņa vēl ir komā.Es teicu,lai viņš turas.Es nezinu,ko es darītu,ja Loretai kaut kas notiktu.Tumšās domas aizgaiņāja tas,ka Klāvs teica,ka ir sapircis man ļoti daudz suvenīru.Pasmaidiju.Katru vakaru norunājām kādas piecas stundas,mums vienmēr bija par ko runāt.Kādu vakaru viņš iepazīstināja mani ar savu mazo brālīti Teodoru.Viņš mazliet bija līdzīgs Klāvam..Tās pašas acis.Teodoram bija 6 gadi.Nākamgad viņš ies 1.klasīte.Teodors bija ļoti jauks un viņš mani sauca par Jasmīniņu.Vēl Teodors teica,ka man viņš būs jāvadā par spēllaukumiem,jo mēs tagad esam draugi.Mēs ar Klāvu,kamēr esam pazīstami,nekad nestāstija par savu ģimeni.Tagad zinu,ka viņi ir 3 bērni ģimenē,Ilze ir visvecākā,bet Teodors visjaunākais.Biju mazliet apvainojusies uz Klāvu,jo viņš agrāk nebija iepazīstinājis ar Teo.Saucu Teodoru par Teo,jo tā bija vienkāršāk izrunāt.
Klāvs apsolija,kad viss būs labi,tad viņš Teo atvedīs iepazīties tuvāk.Satikšu viņu dzīvē,tas būs lieliski.Ar katru dienu iemīlos Klāva vairāk.Tagad esmu viņa draudzene.Katru vakaru strīdamies kurš kuru vairāk mīl, un kārtīgi smejamies.Beidzot esmu laimīga..
