Mans pirmais raksts. Esiet iecietīgi :)
1.nodaļa.
Bija saulains jūnija rīts. Beta ar satrauktu sirdi devās uz parku. Visu nakti viņa nespēja aizvērt acis, jo prātā sēdēja tikai viena uzmācīga doma - man viņš jāpamet... Deviņi mēneši kopā viņai bija ilgs laiks un Magnuss ieņēma īpašu vietu viņas sirdī, taču vecāki bija pret viņu savienību. Beta ļoti mīlēja Magnusu, taču viņa nevēlējās radīt viņam nepatikšanas. Asaras visu nakti slīdēja pa viņas vaigiem...
Viņa stāvēja parkā. Vēl stunda līdz matemātikas eksāmenam, taču par to viņa nesatraucās. Viņas sirds drebēja, ieraugot Magnusu, kurš tuvojās no parka otrās puses. Viņa nezināja ko teikt. Magnuss pienāca klāt un viņu apskāva. Viņa izplūda asarās...
- Kas noticis? Vai viss kārtībā?
-Mums jārunā, Magnus. Mēs vairs nevaram būt kopā...
-Kāpēc? Kas notiek?
-Nejautā. Vienkārši pieliekam punktu.
Magnuss kļuva bāls un apsēdās uz soliņa.
-Tā ir mana vaina? Es kaut ko izdarīju nepareizi?
-Nē. Vainīga esmu es.
Beta nespēja apstādināt asaras. Arī Magnusa acis kļuva sārtas un parādijās asaras.
-Tev ir cits?
Beta apstulba...
-Jā. Tāpēc mums jāšķiras.
Viņa meloja. "Tā būs labāk" viņa domāja.
-Es tevi nelaidīšu. Es mīlu tevi. Nē! Man vienalga kurš tas ir. Tu esi un paliksi mana.
-Palaid mani, Magnus! Ja būs lemts, es atgriezīšos.
-Mus ir lemts. Es tevi gaidīšu vienmēr.
Un viņš aizgāja. Beta palika viena uz soliņa. Viņa aizdedzināja cigareti un nolēma izraudāties. Pēc tam viņa piecēlās un devās uz skolu. Prātā skanēja tikai viena doma - ja būs lemts...
