Ak, šausmas!
Kristaps- Ka noticis?
-Ātri skrien uz mašīnu!
-Kapēc?
- Tu neredzi?
-Ko?
- Mamma ar to Aigaru- es uztraukdamās saciju.
Miks- Tupies!
Es sapratu, ka arī Miks ir ieraudzijis mammu. Es pat nepaprasot viņam kas noticis uzreiz paslēpos. Kristaps jau pa to laiku bija aizskrējis.
- Kur mamma bija?
- Viņa skatijās uz mūsu pusi. Liekas , ka ieraudzija. Man bail!
- Nomierinies, brāļuk.-es viņu cieši apskāvu.
Ah, tad re, kur jūs esat! - sacija Aigars.
Tiešām laikam viņi mūs tiešām ieraudzija. Es satrūkos no tā sauciena. Viņa balss bija zema, skaļa un rupja. Mazliet pat aizsmakusi. Viņš ar mammu tur stāvēja. Cigarete zobos. Viņš paņēma mani aiz rokas un sāka vilkt. Es protams pretojos.
- Laid mani vaļā!
-Ej d*rst! Nekur nelaidīšu!
- Es teicu laid vaļā tu stulbais kropli! - pēc šī teikuma es sadzirdēju kādu mani saucam!
-Ei Anet, ātri lec mašīnā!
Es sapratu tā bija Kristapa balss. Viņi bija piebraukuši man aiz muguras. Es pielietoju aizliegtu paņēmienu. Iespēru viņam tieši pa olām. Viņš mani atlaida un pats nokrita spiedzot kā maza meitene: Āāāaa!
Es jau grasijos skriet līz es saņēmu sitienu pa galvu. Es nokritu un ieraudziju sev priekšā savu māti. Vai tiešām viņa man iesita pa galvu? Un viņa man vēl māte skaitās?Pie manīm pieskrēja Kristaps un Miks.
-Māsiņ tev viss kārtībā?
- Jā, jā.
Es sameloju, jo galva ritīgi sāpēja. Bet es biju tik dusmīga uz mammu, ka pati spēju piecelties un sākt kliegt:
- Tu esi stulba govs! Kā tu varēji iesist meitai?
- Un tu? Manai mūža mīlestībai!
- Kādai tev vēl mīlestībai? Tu ar viņu tikai dzer!
Es iespļāvu viņai tieši sejā, lai saprot kādu riebumu viņa pret mani ir izdarijusi. Mēs devāmies uz automobīli.Es atskatijos atpakaļ, māte centās man iesist ar savu somiņu, bet tākā viņa bija dzērusi viņa streipuļoja un nokrita līzās Aigaram. Es iekāpu masīnā. Kristaps sāka braukt.
Visis kas tajā brīdi bija autostāvietā, pievērsa mums uzmanību. Man bija mazliet kauns, bet tajā brīdī viss vienkārši sabruka. Es cerēju, ka māte labosies, bet viņa tomēr ļāva atkal Aigaru mūs ietekmēt.
- Eu, tev nevajadzētu pazvanīt tēvam?- Teica Kristaps.
- Tiešām, lai paņem omīti. Mamma zin, ka braukšu pie viņas. Šī vēl dzērumā aizbrauks un arī iesitīs tai.
- Pag, bet viņi tad jau brauc dzērumā.
- Bļāviens........Labs ir, man jāpazvana.
Pī- Pī- PĪ-PĪ. Man likās, ka viņš neatbildēs. Pī- Jā hallo!
- Tēti?
- Jā sauļuk, kaut kas noticis?
- Ņem omi un tiekamies kafeinīcā....... nu......tajā......ai aizmirsu, kā sauc........
- Trīs sivēnos?
- O, jā!
- Bet vai kaut kas noticis?
- Jā....Vēlāk visu paskaidrošu......................
