Jūs noteikti nezinat, kas viņa tāda ir... Tātad, Seilija ir ļauns gars - sieviete ar gariem, tumšiem matiem, lielu degunu un sarkanām acīm.
Kādu dienu, viena mana draudzene, man pastāstija par šo Seiliju. Informāciju viņa uzzināja no savām draudzenēm. Viņas parasti par šo spoku slepkavu apsprieda skolā. Viņa teica, ka nezin kā īsti saucot, bet viņas draudzenēm šis spoks pateica, ka viņu saucot Seilija. Iespējams tā ir taisnība, vai arī tās viņas draudzenes vienkārši sameloja. Tātad... Kādu dienu es ar savu draudzeni nolēmām pārliecināties, vai tāda eksistē. Vispirms es neticēju, ka tāda pastāv, bet pēc tam viņa ierosināja viņu izsaukt. Labi! Lai būtu vieglāk, sauksim manu draudzeni par L.!
L., ierosināja palikt pie viņas pa nakti un uztaisīt pidžammu ballīti. Bija diena. Pa to laiku mēs skatījāmies šausmenes, lasījām žurnālus, taisījām manikīru un izklaidējāmies. Pulkstens 11:00. Mums ir stunda, lai sagatavotos Seilijas izsaukšanai. Sveces, spogulis, lakats, un nazis. Aizgājām uz istabu, kur bija lielais, vecais spogulis. Izslēdzām gaismu. Iededzām svecītes. Paņēmām nazi un bija jāiegriež pirkstā, lai patecētu asins. Spoguli vajadzēja nosmērēt ar asinīm. Pēc tam man palika bail, bet L. sasita speciāli spoguli, lai ātrāk pievilinātu Seiliju. Viss, es stāvēju un trīcēju. Durvis bija aizslēgtas. Es gribēju tikt laukā, jo es kaut ko redzēju... L., neko nesaprata un teica, lai beidzu trakot, bet pēc tam viņa pati pamēģināja attaisīt durvis vaļā, bet nekas nelīdzēja. Istaba bija tumša. Es gribēju ātri ieslēgt gaismu, bet mani kaut kas atgrūda. Tā bija Seilija!
Es teicu, kas viņa ir un viņa atbildēja, ka ir Seilija. Jā, tātad viņu tiešām tā sauc. Viņa bija diez ko nikna, jo mēs viņu taču izsaucām. Viņa gaidīja atbildi no mums, kāpēc mēs viņu šeit pasaucām. Mēs klusējām un trīcējām. Nespējām neko pateikt. Seilija mums draudēja un arī staigāja mums riņķī 3 stundas. Mēs nerunājām, L., meta krustu un lūdza Dievu. Seilija brīdināja, lai viņu nekad mūžā vairs nesauktu, savādāk būs vēl lielāks lāsts. Un jā, LĀSTS! Mums tagad ir lāsts... Kaut kāda dīvaina zīme uz kakla, bet protams maziņa un ir iespējams paslēpt. Bet dažreiz dedzina un jūtos nedaudz iereibusi.
Gribēju pateikt visiem, kas grib izsaukt TIEŠI ŠO garu. Nemaz nemēģiniet! Jūs paši nožēlosiet... L., teica, ka viņas klasesbiedrenes draudzeni vienreiz nogalināja un viņa gulēja asiņainā vannā, viss ķermenis sadurts un tās zīmes vietā uz kakla, palika melns caurums. Tātad, ja izsauc šo garu otro reizi, tad iespējams tev būs caurums kaklā un vēl būs liela un mokoša nāve. NERISKĒJIET!
Neatkārtojiet, to ko mēs darījām. Es pateicu L., ka viņa ir traka, jo vēl sasita veco spoguli. Seilija parasti atvelkas, kad ir asiņains spogulis un pēc tam pārvēsts mazos gabaliņos.
Esmu saukusi dažādus garus, bet šis manuprāt bija visbriesmīgākais spoks, kuru esmu redzējusi savā mūžā. Tā kā jā, kā jau minēju... paši nožēlosiet, ka izsauksiet. Satikām viņu 12:00 pa nakti.
