http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-5/747416
Ap četriem dienā spalgi un sparīgi iezvanījās mans telefons . Zvanītājs bija Leo. Nez, ko viņam atkal no manis vajag?
- Sveiks.- sasveicinājos ar savu brāli.
- Sveika, kur esi? - viņš likās mazliet satraucies, šķita, ka viņš ir tikko skrējis, jo bija aizelsies.
- Es esmu darbā. Kaut kas ir noticis? - es kļuvu mazliet bažīga. Parasti brālis man nezvana un netraucē darba laikā.
- Ā. kad būsi mājās? - viņš mani izprašņāja.
- Piecos. Kāpēc vaicā? - kļuvu vēl aizdomīgāka. Kas manam brālim ir padomā?
Viņš ignorēja manu jautājumu un nolika klausuli. Es nolamājos pie sevis. Ļoti cerēju, ka Dimitrijs nebūs dzirdējis manu telefona sarunu ar brāli un turpinās mani ignorēt kā līdz šim.
- Kas zvanīja? - Dmitrijs mazliet aizdomīgi vaicāja.
- Brālis.- atbildēju kā pa miglu. Manas domas bija tālu prom pagātnē. Tās centās atcerēties, kurš vēl varēja zināt par manu un brāļa izcelsmi. Mani šis jautājums neliek mieru kopš tās dīvainās īsziņas parādīšanās. Tā mani ir pilnībā ir izsitusi no sliedēm. Manas pārdomas izjauca Dmitrijs ar savu vāvuļošanu par rītdienas plāniem.
- Vai es varu šodien aiziet ātrāk no darba? - bažīgi vaicāju.
- Labi.-
- Liels paldies, - priecīga skēju pārģērbties.
Ejot ārā no veikala, es draudzīgi uzsmaidīju Dmitrijam. Viņš atbildēja manam smaidam.
Es devos taisnā ceļā uz mājām. Pa ceļam satiku Maiklu ar viņa nākamo upuri, vārdā Samanta. Es Samantu pazinu jau ļoti sen. Zināju, ka viņa neprot izvēlēties draugus, bet, ka viņa dēļ tā riskēs ar savu dzīvību...
Nokļuvusi mājās, devos un Leo iztabu. pieklauvēju, bet neviens neatsaucās. kad atvēru istabas durvis, konstatēju, ka iztabā neviena nav. Es devos uz virtuvi, jo tur biju redzējusi savu tanti.
- Sveika, Vivian.-
- Sveika. Nezini kur ir Leo? -
- Piedod, bet neesmu viņu šodien manījusi.- viņa atbildēja savā klusajā un maigajā balsī.
- Skaidrs,- es padevos un gāju uz savu istabu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-7/756320
