local-stats-pixel

Izredzētā 270

 107  0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-26/789368

Pirms vēl Geibriels bija atbraucis pie manis pienāca Sebastians.

- Sveika, tu labi izskaties, - kārtīgi mani nopētījis viņš ierunājās.

- Sveiks, - es nez kāpēc atplauku smaidā. Viņa tuvums mani ietekmēja. Vienmēr viņu redzot sāku smaidīt.

- Kurš aci uzdauzīja?

- Tik labi var redzēt? Es tik ilgi nopūlējos…

- Tu neatbildēji uz jautājumu, - viņš mani pārtrauca pusvārdā.

- Leo, - strupi atbildēju.

- Ko? Tu nopietni? Kāpēc? – Sebastians sāka smaidīt, bet balsī nebija ne miņas no uzjautrinājuma. Viņa balsī varēja dzirdēt bažas.

Tieši tajā brīdī piebrauca Geibriela džips. Visi saspringa gaidās. Visi izņemot mani un Sebastianu, kurš joprojām stāvēja man blakus.

Geibrielam blakus stāvēja Maikls. Barvedis kaut ko iečukstēja savam dēlam ausī un pagriezās pret mani. Geibriels nāca taisnā ceļā pie manis, bet Maikls devās ar cilvēku uz otru pusi.

- Ko tu šeit dari? – Geibriels veltīja man naidpilnu skatienu..

- To pašu ko citi, - lepni atbildēju. Acīmredzot viņš bija cerējis, ka pēc strīda nenākšu šurp. Tad Geibriels nikni uzlūkoja Sebastianu. Puisis klusām nozuda no viņa redzesloka.

- Vivian, mēs esam mazs bars. Tu saproti, ko tas varētu nodarīt? – viņš man vaicāja. Es tikai truli blenzu uz viņu. Ko viņš tur var muldēt mēs esam viens no lielākajiem bariem pasaulē. Vai viņam šķiet, ka es tiešām esmu tik naiva? Tāpat kā pirmīt viņš neko neteikdams nozuda.

Medības tikko bija sākušās. Visi nozuda kokos. Es ilgi stāvēju nekustīga. Man blakus atkal atradās Sebastians. Kad beidzot pagriezos, uzreiz vēlējos kaut nebūtu to darījusi. Sebastians vērās manī. Viņa acīs varēja redzēt, ka viņš tikko valdās.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-28/789445

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000