local-stats-pixel fb-conv-api

Iz dzīves 2. Mani sauc Edgars un esmu neveiksminieks2

24 1

Tātad, stāstu ks notik ar mani pēc problēmām ar manu vīrišķību / lasiet šeit: Iesprūdis krāns /

Kā jau mazākā pilsētā izplatās nostāsti, arī mana nelaime izplatījās ātrāk, kā vēdera izeja rota vīrusa skārta.Nepagāja ilgs laiks, līdz vairs nespēju iziet no mājām, jo visi sačukstējās, un es zināju kādēļ...

Aizgāju uz darbu gaterī un rakstīju atlūgumu, priekšnieks tik nosmējās: "Ha ha, baidies krānu ieraut arī ripzāģī? emotion " Es sakravāju savu iedzīvi, sadedzināju sagraizītās bikses, cerībā ka tā mana melnā svītra dzīvē beigsies...
Izvēlējos turpmāk dzīvot lielpilsētā... Ja jums tā interesē, tad Liepājā. Ievācos studentu tipa dzīvoklītī, Ventas ielā, daudzstāvu mājas rajonā. Atradu darbu Depo, par ratiņu stūmēju, un likās, ka mana dzīve beidzot ir ieraudzījusi gaismu tuneļa galā... Šādi dzīvoju vairākus mēnešus, līdz uzdūros kam satriecošam. Es aizmirsu aizvilkt aizskarus, pieiedams pie loga grasījos tos aizvērt, bet tad pēkšņi pamanīju pretējās mājas logā skaistu sievieti, ģērbušos trūcīgā apakšveļā... Man no rokām izkrita jogurtiņš un seja pieplaka pie loga, tā siekalodamies es viņu vēroju. Viņa nodzēsa gaismu un devās gulet. Es kā jau džentolmenis sapratu, ka tā nevar... es taču kārtīgi viņu neredzu, MAN VAJAG BINOKLIemotion Saņemot algu man bija jāpieņem lēmums-samaksāt elektrības rēķinu, vai kaifot kā trakam mangustam pie loga. Izvēle bija viegla... Tā nu vakarā, iededzinājis svecītes, paņēmu binokli rokā un vēroju ciešši jo cieši, viņai uz gurniem bija tetovējums- PEDOLĀCIS... Tā nu kļuva par manu ikdienu- pēc darba traukties mājās, lai visu atlikušo vakaru vērotu logu, cerībā redzēt atkal manu pedofīlu mīlošo beibi. Draugi pēc ilgāka laika sāka prašņāt, kur tad es tā paliekot. Labu laiku neko neteicu, līdz kādu dienu sacīju: "Atnāciet vakarā ciemos, parādīšu." Aizņēmos kredītu lai noīrētu projektoru, pieliku binoklim, lai visu ko redzu projekcē uz sienas. Nosmējos, ka visi siekalosies un blenzīs uz sienas emotion Tā nu biju visu sagatavojis un gaidīju, atnāca čomi, dzērām, taču noklusēju ko gaidam, līdz brīdim, kad istabā iedzisa gaisma, es teicu lai skatās... un tad notika TAS...

Parādījās resns, vecs vecis, ar taukainiem matiem, pret logu raustīdams ārā no pakaļas stringus, un ar otru roku kasīdams pakausi viņš sabeidza manu vakaru... Lieki piebilst ka stringi viņā pazuda gluži kā deputātu solījumu īstenošana pēc velēšanām. Visi čomi bļaudami un vemstīdamies pameta manu dzīvokli, visi izņemot vienu... Viņš pienāca pie manis un čukstēja:"Es esny yzvilcis līdzīgus stringus, gribi redzēt?" Es viņu izmetu ārā, bet viņš tik runāja:"Ja neesi gatavs, varam nesteigties"

Es aizcirtu durvis un raudāju:"Kāpēc man tā neveicas????"


Turpinājums sekos...

24 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
xD
0 0 atbildēt
Ja neesi gatavs, varam nesteigties :D
0 0 atbildēt