local-stats-pixel

Ivars Bute: Likteņa dzirnas1

Bija jauks sestdienas rīts un Ivars izkāpa no sava daļēji piepūstā matrača, lai atlaistu naktī iekrājušos urīnu. Viņš iznesās cauri tukšajām konservu bundžām, lai tiktu līdz pisuāram.

Ivars bija jauns puisis spēka gados, viņam bija nelaužami uzskati par dažādām lietām. Pirmais no tiem bija – nekādas lielās darīšanas savā dzīvoklī, tieši tāpēc viņš ierīkoja pisuāru savā vannas istabā, lai nepārkāptu šo principu.

Ticis līdz jauniebūvētajam urinācijas rīkam, viņš izvilka savu mazo sardīnīti un atdevās brīvības sajūtai, pašaujot uguni. Tā bija vienīgā labā sajūta, kuru šodien bija gaidījis. Pēc iepriekšējās nakts izklaidēm viņš neko labāku šim rītam nebija pelnījis.

Viņš ielika sardīnīti atpakaļ biksēs un devās atpakaļ uz savu nolaisto matraci. Nebija jau tā patīkamākā guļvieta, bet kārtējais Ivara princips – nekad neguli viens gultā, kurā varētu gulēt ar savu mīļoto sievieti. Viņš savu gultu taupīja visām pirmajām reizēm, lai gan tādas ir bijušas tikai divas, tomēr viņš ar to lepojās.

Tā nu viņš gulēja un vēroja griestus, domājot par meiteni, kuru vakar satika. Viņai bija viss, ko Ivars vēlējās: viņa bija sieviete un viņa nebija apjomīgāka par viņu. Meiteņu izvēlē puisis nebija pārāk izvēlīgs, bet šis viens iepriekš pieminētais princips – viņa nevar būt apjomīgāka par viņu. Iepriekš viņš iekrita uz šādu meiteni, kuru bija iepazinis internetā. Teicās, ka ir jauka, smalka bumbierīte, bet beigās izrādījās kā pēdējais bumbieris rudens novārtē, kurš jau kādu laiku nokritis no zara sava pārmērīgā apjoma dēļ.

Diena tuvojās vidum un Ivars vēl nebija ēdis, viņš nespēja piecelties vai pakustēties, ja vien tas nebija urinēšanas jautājums. Šī procesa dēļ viņam nācās celties ik pēc 15 minūtēm, vismaz kaut kas viņu uzturēja pie dzīvības. Katru reizi izvilka savu sardīnīti un pašāva uguni. Šī smeldzīgā sajūta viņu apmierināja tik pat ļoti kā doma, ka viņš varētu apēst kaut ko sulīgu, tik sulīgu kā tā bumbierīte no interneta, par kuru viņš pat nevēlās domāt skaļi, tāpēc domāja savās domā tik klusi kā krēsla skaņas, kad krēsls netiek kustināts.

70 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt