local-stats-pixel fb-conv-api

Īsta dzīve (2.)2

47 1

Nākamā daļa. emotion

- Klāj vaļā! - teicu.

- Atceries to puisi Tomu, ar kuru iepazināmies tajā ballītē? - nopietni pajautāja Linda.

- Jā, protams, un es arī atceros, ka tev viņš iepatikās no pirmā acu skatiena, - kaitināju draudzeni.

- Nu, jā, viņš toreiz pēc ballītes paprasīja manu telefona numuru. Nu jau mēs mēnesi sarakstāmies un satiekamies. Un zini? Vakar viņš man pajautāja, vai gribu būt viņa meitene! - Linda bija sajūsmā.

- Wow, es tevi apsveicu, mīļā! - patiešām no sirds priecājos par savu labāko draudzeni.

- Paldies, un jā, mēs rīt plānojam kaut kur aizdoties. Vai tu brauksi mums līdzi? Lūdzu? - lūdzās Linda.

- Nezinu, negribu jums traucēt...- domīgi teicu.

- Tak nekautrējies, būs jautri, turklāt līdzi būšot viņa labākais draugs, kurš ir brīvs, - viltīgi smaidīja Linda. Viņa vienmēr ir centusies man iesmērēt kādu puisi, bet esmu pārāk izvēlīga.

- Nu labi, es vēl tev piezvanīšu, labi? - jautāju.

- Labi, tikai domā ātri, jo rīt ap 11.00 izbraucam, ja? - Linda nepiekāpās.

- Labi, - pasmaidīju un samīļoju draudzeni, - tad līdz rītam, Linda! -

- Atā, Justīn! - iesaucās Linda, - es jau zināju, ka piekritīsi! -

* * *

-Pamodos no neatlaidīgajiem saules stariem, kas spīdēja man tieši sejā. Paskatījos pulkstenī, un sapratu, ka ir jau pusvienpadsmit. Bļāviens! Es taču apsolīju piezvanīt Lindai un pajautāt, kur mēs īsti brauksim. Pirms es grasījos to beidzot izdarīt, Linda paspēja pirmā man piezvanīt.

- Nu čau! Kur esi? Esi jau gatava? Kāpēc man nepiezvanīji? - Linda mani apbēra ar jautājumiem.

- Labrīt, patiesībā es tikko pamodos, esmu mājās, un nepiezvanīju, jo aizmirsu, piedod. Kur tad mēs īsti brauksim? - centos tikpat labi atcerēties neskaitāmos jautājumus.

- Mums ir doma braukt peldēt, ko tu par to saki? - Linda piedāvāja.

- Pag, bet ir tikai 18. maijs! Nav biš par ātru? - Drebinājos, iedomājoties, kāds parasti maijā ir ūdens.

- Nē, Niks jau esot bijis peldēt, esot tīri silts ūdens, - Linda centās mani pierunāt.

- Kas ir Niks? - neizpratnē jautāju.

- Toma labākais draugs, atceries? Tas par kuru stāstīju, - draudzene skaidroja.

- Ak jā, pareizi, tagad sāku atcerēties. - teicu.

- Nu tad ģērbies, pēc 20 minūtēm būsim klāt! - Linda mani nedaudz steidzināja, - atā! -

- Atā, - teicu un sāku domāt, ko lai velk. Ārā bija +27 grādi. Rakājos pa skapi, kamēr atradu peldkostīmu. Uzvilku vasarīgu, puķainu kleitiņu līdz celim un biju gatava.

47 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

vēel

3 1 atbildēt