Es esmu istaba, kuru tu pamet, aizejot uz darbu.
Piedrazotu ar saviem izmētātajiem sapņiem.
---
Nesit mani, nesit mani, nesit nesot
Pametot un projām esot.
---
Un dievs runā megafonā manā fonā.
Otrādi, paklau, tiešrādi rādi trešādi.
---
Veļi veļi mazgā veļu
Līķi uzpeld. Kaulo ceļu.
---
no tevis dzejnieks
kā no manis čība
stulba, stulba ir bezgalība
---
nededzini aiz sevis tiltus
mats var gadīties pat bez šaha
---
Tu šodien esi kā negaršīgs ēdiens,
Bet man ļoti rīt gribas.
---
Es nelasīšu tavu dzeju,
Kāpēc man jāskatās uz tavu striptīzu.
---
Ja jau viņiem tur ir veči bez olām,
tad kāpēc līdzsvaram nevarētu būt viena bāba ar?
---
Ziedlapiņas birst.
Tie tavi sapņi mirst.
---
Man patīk tas, ko es redzu -
Rīts palēnām apglezno sienu.
Fantastiski skaisti.
---
Manī ielejas skumjas
Kā glāzē vīns.
Reibstu baudu.