“Idiots, ko pie velna tu dari!” Kliedza Alberts un iesita Artūram. Šajā brīdī Artūram bija vienalga,kas ar viņu notiks. Patiesībā viņš pat gribēja, lai viņu nosit, jo neprata palīdzēt mīļotajai meitenei. Neizrādījis nekādu pretestību Albertam viņs pieņēma sitienu pēc sitiena. Liene pa to laiku sameklēja, kādu trauku ar zaļu šķidrumu no plaukta, kur Artūrs atrada pulveri.
Artūrs atkal tika pieķēdēts. Maruta joprojām gulēja uz grīdas nekustoties un neko nesakot. Liene smējās: “Tu domāji, ka tu spēsi to izdarīt? Tu taču esi muļķis, tu neproti neko. Tu pat skūpstīties neproti, katrs tavs skūpsts ir kā bučoties ar suņa nolaizītu putekļusūcēju. Un tagad tāds auns mēgina nodarboties ar maģiju. Mēs gribējām tevi pamocīt un laist vaļā, bet ja tu dari šādus jokus, tad, lai tev tiek liktenis, kādu jau no sākta gala tev vajadzēja.. Zini, kas ir šis zaļais šķidrums? Tā ir sena recepte, kā jebkuru padarīt par savu. Iešļircē vienreiz un piebursi simpātijas. Iešļircē divreiz un tas, kam iešļircēji tevī iemīlēsies. Iešļircē trīsreiz un iegūsi cilvēku ,kam tu būsi vienīgā vēlme. Iešļircē četras reizes un cilvēks zaudēs saprātu tieša nozīmē, bet tas nav viss. Pēc ceturtās dozas no šīs vielas – neatkarīgi cik liela starpība ir starp katru dozu laika posmā, kad tās saņemtas nedēļas laikā šīs cilveks mirs mokošā nāvē. Uzmini cik devas tu esi jau saņēmis?”
Artūrs minēja: “ trīs un tūlīt sekos ceturtā? Uz priekšu, dari to. Es nebaidos no sekām.” Liene smaidīja ar ļaunu smīnu :” Kāds malacītis, tagad, tu beidzot zini pilnībā, kā tevi savācu savā kontrolē – trīs dūrieni nakts laikā ar šo zaļu brīnumlīdzekli un tu kļuvi mans. Es joprojām nesaprotu, kā tu uzveici šo serumu, jo vēsture klusē vai to kāds bija līdz šīm bija spējis, droši vien bija, vai tam, ka visi trīš dūŗieni bijaa tik īsā laikā, ir kāda komplikācija. Man vienalga, ceturtais tik un tā tevi piebeigs. Kā tas jau vienalga. Vai tā būš inde,kas nedēļas laikā tevi nogalinās apstādinot tavus orgānus vai indes radītā vājprāta iespaidā nogalināsi sevi – tas man neinteresē. Man pat labāk patīk otrais variants.” Dīvainā kārtā visu šo laiku Alberts klusēja Tikai tagad viņš vēlējās kaut ko pateikt, taču saļima uz grīdas. Stāvot priekša Lienei viņs neredzēja, kas notiek. Mirkli vēlāk uz grīdas saļima arī Liene, turpat blakus nokrītot arī pudelei ar zaļo šķidrumu un saplīstot tai.
