http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-29-dala/656355">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-29-dala/656355
Iezvanījās Nika telefons.
- Jā, mhm, labi, būšu. – Niks atbildēja un nolika klausuli.
- Kaut kur jādodas? – Eleanora ieintresēti jautāja.
- Jā, vēlāk, būs jādodas uz vienu no sapulcēm. Bet tagad, kā būtu ar parku un saldējumu? – Niks piedāvāja.
- Jāāā. – Nīna iesaucās.
- Adriana, tu šodien vari paņemt brīvu, pastaigāt pa pilsētu. Labi? – Niks jautāja Adrianai, kas nedaudz izbrīnīja Eleanoru.
- Drīkst? – Adriana jautaja Eleanorai.
- Protams. – Eleanora apstiprināja un viņa devās uz istabu.
- Bet tu, pārģērbies, lai varam doties. – Niks nokomandēja un Eleanora paklausīgi devās uz savu istabu.
Pēc desmit minūtēm, viņa atgriezās virtuvē, kur Nīna ar Niku kaut ko cītīgi pētīja.
- Ko jūs darāt? – viņa jautāja.
- Skatāmies tavas bildes. – Niks atbildēja un parādīja viņai vienu no bildēm, kur Eleanorai bija 15 un viņa sēdēja uz soliņa ar Niku un Karolīnu.
- Kur tu viņas dabūji? – Eleanora nesaprata.
- Tās visas ir no dzīvokļa, pēc tā gadījuma mēs visas tavas mantas ielikām kastēm un viņas glabajās manos bēniņos. Tagad tu atkal esi piemums, tāpēc atnesu šo kasti, te ir dažādas mantiņas un bildes. – Niks paskaidroja, norādīdams uz kasti, kas stāvēja uz krēsla.
- Tu te smuka. – Nīna ierunājās, parādot vienu no vecajām bildēm.
- Paldies. Tad, kas paliek ar parku, mēs ejam vai neejam? – Eleanora jautāja.
- Ejam. – Nīna iesaucās un devās uz durvīm.
Eleanora aizslēdza durvis un visi trīs devās uz parka pusi. Nīna bija ieķērusies ar vienu roku mammas, ar otru roku Nika rokās, ik pa laikam šūpojoties viņu rokās, atraujot kajas no zemes. Pēc divdesmmit minūšu garas pastaigas, viņi atradās parkā un Nīna skrēja uz īstajām šūpolēm, kas par brīnumu nebija aizņemtas, bet Eleanora un Niks apsēdās uz blakus esošā soliņa.
- Viņa ļoti līdzinās tev. – Niks nokomentēja.
- Labāk, lai viņa līdzinās man, nevis Akselam. – Eleanora atteica un vēroja kā meita smaida, šūpojoties.
- Kā viņš izturējās pret Nīnu? – Niks piesardzīgi jautāja, uzmanoties, lai tas neaizskartu pārāk dziļas Eleanoras jūtas.
- Lutināja un mīlēja. – Eleanora atbildēja, neiedziļinoties sīkās detaļās.
- Vismaz viņu tas maniaks neizskāra. – Niks secināja un tāpat kā Eleanora vēroja Nīnu šūpolēs.
- Viņš bija maniaks, bet Nīna bija viņa meita. Tas būtu slimi, sist pašam savu bērnu. – Eleanora aizstāvējās.
- Piedod, man nevajadzēja iesākt šo tēmu. – Niks atvainojās un saņēma Eleanoras roku savējā.
- Nekas. – Eleanora nočukstēja un pasmaidīja.
Pie viņiem pieskrēja Nīna.
- Es gribu saldējumu! – viņa iesaucās.
- Nu tad iesim pēc saldējuma. – Niks atbildēja un uzcēla viņu sev uz pleciem.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-31-dala/656482">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-31-dala/656482
