local-stats-pixel fb-conv-api

Ilgas //9618

71 0

Loreta nospiež griezīgo durvju zvanu un tad pakāpjas nostāk. Viņa sagrozās un palūkojas aicinošo kāpņu virzienā. Vēl nav par vēlu pagriezties un doties prom. Viņa iztēlojas, kā ļauj kājām vaļu un tās uzreiz aiznes viņu prom no šīs sasodītās vietas.


Kamēr viņa apcer neiespējamo, durvis ar īsu klikšķi jau atveras un tajās parādās vīrietis sniegbaltā kreklā ar atvērtu augšējo pogu. Viņam mutē kūp cigārs un viņš atkāpjas tikai tik daudz, lai atstātu pietiekami plašu durvju spraugu, pa kuru Loretai ielīst šaurajā koridorītī, kas piesmacis ar cigarešu dūmiem.
-Tomēr atnāci. - Vīrietis zemā balsī saka, aizcirzdams durvis tā, ka Loreta salecas un ciešāk iekrampējas savā rokassomiņā.
Ar vienu rokas kustību viņš aicina viņu uz virtuvi, kuras centrā novietots miniatūra galdiņš ar diviem krēsliem. Uz galda vīd tumši pleķi no pudeļu apakšām.


Loreta atbīda vienu no krēsliem un apsēžas uz pašas maliņas, tādējādi demonstrēdama, ka ilgi šeit neuzkavēsies. Viņa vispār nevēlējās nākt šurp, tomēr citādāk Artūrs ar viņu izrēķinātos ne pa jokam. Patiesībā viņai šis tipiņš uzdzen šermuļus, tāpēc Loreta negrib viņu lieki kacināt.
-Nu, ko tu man labu pateiksi? - Artūrs apsēžas pretī jaunajai dāmai, kas šķiet pārbijusies. Viņš uzliek rokas uz galda virsmas un smagi nopūšas. Jau Loretas acīs ir lasāms, ka tai nav nekā jēdzīga nedz ko teikt, nedz arī piedāvāt.


-Mums vajag rezerves plānu. - Viņa saka tieši to, ko Artūrs jau paredzēja. Tā taču vienmēr ir – sievietēm nekad nevar uzticēties, jo agrāk vai vēlāk viss aiziet pa pieskari. Neatgriezeniski.
-Es klausos. - Viņš neiecietīgi atmet, palūkodamies neredzamā rokaspulkstenī, vienlaikus liekot apjaust, ka vīrieša laiks ir ierobežots un viņš netaisās Loretai veltīt visu dienu.
-Nu... - Viņa neērti sagrozās krēslā, - Domāju, ka mums jāķeras klāt tavam paziņam... Tikai tā mēs Hannu ievilināsim lamatās. - Viņa saka, piekārtodama virsjaku.


Artūrs mirkli apdomājas. Kopš viņš iepazinās ar Loretu (tikai tāpēc, ka piefiksēja, ka Hanna uzradusies viņas redzeslokā) šī ir vienīgā reize, kad viņa ir pateikusi kaut ko jēdzīgu.
-Es domāju...mums tikai jāaizvilina Hanna uz to pasākumu un viss. Tālākais atkarīgs no tava drauga. Es zinu, kas Hannai vajadzīgs. - Viņa saka, nedaudz atbrīvojusies.
-Kas? - Artūrs neiecietīgi atjautā, nespēdams izturēt to intrigu, ko Loreta cenšas tik izmisīgi uzturēt.
-Nauda. - Viņa šo vārdu izrunā ar īstenu triumfu balsī, - Dzīvojot ar Hannu, esmu to sapratusi jau tad, kad viņa mitinājās bērnu namā. Tas ir viņas dzinulis. - Viņa saka, bungodama ar pirkstiem pa galda virsmu.


-Pieņemsim. - Artūrs atbild ar vienu vārdu.
-Tā ir. Šobrīd viņa ir tik sagrauta, it kā būtu zaudējusi ko pavisam svarīgu. Varu derēt, ka tas ir kāds biezais vecis, kas vienkārši viņu atraidīja, atstādams ar pliku pakaļu. - Loreta saka, balsī jaušoties patiesai skaudībai.


-Labi, kad tu gribi organizēt šo plānu? - Artūrs nevēlas klausīties Loretas glupajos pieņēmumos. Protams, viņam nepatīk Hanna, un ir tikai viens iemesls, kāpēc viņam meitene ir vajadzīga, bet pagaidām viņš to netaisās atklāt arī Loretai. Viņa vienkārši nav uzticama.
-Pēc iespējas drīzāk, kad Hanna atkopsies un atkal izskatīsies pēc cilvēka. - Viņa saka.
Iestājas klusuma pauze. Abi apdomā ideju par Artūra drauga iesaistīšanu šajā spēlītē. Protams, viņš ir šarmants, valdzinošs un pats galvenais – prot izlikties par turīgu tēvaini, kurš gatavs piepildīt visas savas "meitiņas" vēlmes. Tieši tas, kas vajadzīgs, lai Hanna viegli sapītos izliktajos tīklos.
-Lai notiek! - Artūrs visbeidzot saka, uzsizdams ar plaukstu pa galdu.


-Ideāli! - Loreta nočivina un saberzē plaukstas, - Tu taču saproti, ka tādā veidā mēs esam norēķinājušies. Es vairs neesmu tev parādā. - Viņa piebilst, redzēdama neizpratni Artūra acīs.
-Loreta... - Vīrietis ievelk nāsīs gaisu, cenšoties nomierināties. Kotnroli pār sevi ir iespējams zaudēt ātrāk, nekā varētu šķist.
-Es tev piespēlēju šo ideju un man pienākas arī kāda daļa procentu no mūsu plāna. - Viņa neliekas mierā.
-Tu taču strādā. - Artūrs viņai atgādina.
-Pff...tie graši, ko man atmet, nekam neder. Ar to pat nepietiek, lai es sevi pabarotu. - Viņa sāk gauzties.


-It kā tev tas būtu svarīgi. - Artūrs iedzeļ, tomēr šķiet, ka šis nekādā mērā nav aizskāris Loretas jūtas. Viņa veras ārā pa logu, noteikti jau domās iztēlodamās, kā skaita naudu.
Pat, ja Artūrs par šo darījumu saņemtu lielu summu, viņš ne centa nedotu Loretai. Tomēr, lai jau meitēns pasapņo kamēr vēl var.
-Man laiks doties. - Viņa saka, celdamās kājās, - Es atnākšu vēlreiz, kad zināšu konkrētu dienu, kad varēsim organizēt to pasākumu. Labāk nenāc pie manis, Hanna tevi var atpazīt. - Viņa saka.
Artūru tracina, ka Loreta iedomājas, ka var diktēt visus noteikumus pēc sava prāta. Ja viņš gribēs, tad uzradīsies tajā ūķī arī nakts vidū.


Loreta atviegloti uzelpo mirklī, kad jau atkal atrodas kāpņu telpā, bet šoreiz, lai dotos prom.
Sirdī kūsā neviltots prieks par to, ka viņai ir izdevies vienoties ar Artūru vismaz par kādu kompromisu.
Promejot viņa vēl prāto par Artūa un Hannas saistību, kas, šķiet, sniedzas tālā pagātnē un vīrietis par to nevēlas runāt. Šobrīd tas arī nav svarīgi.
Pats galvenais, ka viņa drīz vien meiteni pārdos biezajam vecim, kas par viņu būs gatavs maksāt vairākus tūkstošus.

71 0 18 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 18

0/2000

Ir labi! emotion

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Kas tas ir par Artūra draugu? emotion 

0 0 atbildēt

Labi. Ta tik turpini.

0 0 atbildēt

Kam tad Hanna tiks pārdota? 

0 0 atbildēt
SIRRUS velasepēds
0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Nu nespēju es noticēt šai Artūra apsēstībai ar Hannu, un man rodas iespaids, ka viņš stāstā eksistē tāpēc, lai būtu kāds Big Bad attiecībā pret Hannu, kurš gandētu viņai dzīvi brīžos, kad to apzināti vai neapzināti nedarītu neviens nosacīti neļaunais personāžs.

0 0 atbildēt

Gribētos sagaidīt atrisinājumu....

0 0 atbildēt