Hannu māc arvien lielākas bažas, ka kaut kas varētu būt noticis ne tā, kā vajadzētu. Kaut kur meitenes pakrūtē uzdzirkstī baiļu dzirkstele, ko viņa cītīgi cenšas apslāpēt.
Viņa stāv ar muguru pret kopmītņu ēku un cenšas nepagriezties, lai neskrietu tajā atpakaļ, neieritinātos zem segas, ļaujot sev raudāt veselu dienu no vietas. Hanna ievelk plaušās gaisu.
Viņai vajag nomierināties un apdomāt tālāko rīcības plānu. Hanna zina, ka jādodas pie Reiņa. Tikai viņš būs tas, kas spēs visu vērst par labu. Viņš vienīgais spēs sadziedēt viņas dvēseli, ko ievainojis Alans ar skarbajiem vārdiem, kas tika raidīti pret Hannu.
Meitene izsauc taksi un tad pāriet pāri ielai, padomājot par to, ka, iespējams, Niklāvs būs nolēmis viņai sekot ārā, un tas ir cilvēks, ko viņa vēlētos redzēt pēdējo.
Dusmas vēl aizvien viņā mutuļo, jau no domas vien, ka no visiem cilvēkiem uz pasaules tieši viņš ir Alana istabas biedrs, kurš nepavisam neprot turēt muti. Kā tāds nejaušs cilvēks, kuru viņa vienkārši apturēja no pēdejā lēciena dzīvē, var izpostīt Hannas dzīvi...
Ar kādām tiesībām viņš vispār iejaucās un uzbāzās ar savu "taisnību". Ja nu Alans jau ir pazvanījis Reinim un pavēstījis visu patiesību? Ka Hanna ir bārene, kura visiem bāž batonus ausīs, ka viņai ir vecāki...
Viņas augums nodreb. Vienīgā cerība jau atkal ir Niklāvs – viņš ir posts un glābiņš vienlaikus – šoreiz, iespējams, tieši viņš spēs novērst Alana uzmanību no muļķību izdarīšanas.
Un, ja Alans jau ir paspējis izdarīt savu darbiņu...ko tad? Ko Hannai teikt? Vai izlikties, ka tie ir tikai greizsirdīga puiša murgi, vai arī pavēstīt taisnību. Katrā ziņā viņai jau nav izvēles. Agri vai vēlu nepatīkamā atklāsme nāks gaismā, un tad Hanna nespēs izlocīties, mēģinot kārtejo reizi kaut ko samelot, sagrozot patieso faktu būtību.
Meitene sabīstas no automašīnas taures. Tas ir taksis. Ir pienācis laiks doties pretī savai laimei.
*
Reinis ielūkojas spogulī un novērtē Alana radīto postu. Deguns un lūpa ir uztūkuši un tas nozīmē papildus brīvdienas, jo šādā paskatā viņš nevar pildīt savus darba pienākumus. Reinis uzvelk mugurā vienkāršas treniņbikses un novalkātu T-kreklu. Tad viņš ielūkojas telefonā, kurā uzreiz redzams, cik neatlaidīgi Hanna centusies viņu sazvanīt.
Reinis pamētā aparātu no vienas rokas uz otru un visbeidzot izslēdz pavisam. Ja vien Hanna saprastu, ka tagad nepavisam nav īstais mirklis, lai risinātu tik sarežģītas tēmas. Viņš vēl nav gatavs atklāt motīvus, kāpēc rīkojies tieši tā, kā tas sanācis. Bez tam – Hanna nekad nesaprastu, pat, ja censtos no sirds. Tā vienkārši ir Hanna.
Alans jau noteikti viņai visu ir pastāstījis un tagad viņa cenšas noskaidrot, vai iegūtā informācija ir patiesa. Vai tiešām Reinis ir tāds kretīns, kas visu laiku slēpās aiz džentlmeņa maskas...
Viņš pieiet pie bāra un izvelk no tā viskija pudeli. Dzintara krāsas dzēriens stikla pudelē neizskatās uzrunājošs un jau atkal Reinis svārstās. Viņš nespēj izlemt, vai tas šoreiz būs sāpju remdētājs vai tieši atsauks atmiņā visu piedzīvoto.
Vīrietim nav laika izlemt, jo pārdomas iztraucē uzstājīgs durvju zvans.
*
Viņas sirds sitas kā negudra. Tā draud izlēkt ārā pa muti, ja vien Reinis tūlīt pat neatvērs durvis un neieraus viņu savā ciešajā lāča tvērienā. Durvis atveras, bet reakcija nav tāda, kāda Hanna to iztēlojās, kamēr brauca uz šejieni. Vīrietis izskatās apjucis, un viņam ir uztūkusi virslūpa.
Reinis ir tērpies vienkāršās drēbēs, pilnībā zaudējot to eleganci, ko Hanna bija jau pieradusi viņā saskatīt.
-Reini! - Meitene izdveš un pati metas viņa apskāvienā, nomezdama pie kājām savu niecīgo bagāžu, ko paņēmusi līdzi no Alana kopmītnēm, - Piedod, lūdzu! Man vajadzēja pašai visu izstāstīt, es zinu! Bet tagad taču viss būs labi, vai ne? Beidzot mēs varam būt kopā un nebaidīties, ka kāds to ievēros! - Hanna čukst Reiņa ausī, pieglauzdamās vēl ciešāk klāt viņa augumam.
Vīrietis klausās meitenes dunošo sirdi un cerību pilno balsi, kas gandrīz vai lūdzās...
-Hanna, mums jāparunā. - Viņš nolaiž viņu uz zemes un pats ieiet dziļāk dzīvoklī. Jau atkal roka sniedzas pēc bāra roktura un šoreiz viskijs būs tieši laikā. Viņš izņem divas glāzes, ieber tajās pāris ledus gabalus un tad aplej tos ar stipro dzērienu.
Hannas ceļgali trīc, jo viņa nekad nav saklausījusi tādu intonāciju. Varbūt Alans pateicis par nozagto naudu? Sasodīts! Viņš noteikti to ir izdarījis, vēlēdaies vēl vairāk ieriebt Hannai.
Reinis dzird Hannas soļus un vienā malkā izdzer visu glāzes saturu. Stikls noklaudz pret koka galdu un viņš aizžmiedz acis tik cieši, ka tās sāp.
Viņa ieiet virtuvē un uzlūko Reiņa muguru, neko neteikdama. Viņš lēni pagriežas un cenšas uztver Hannas skatienu, kas vēršas visur citur, tikai ne atpakaļ viņa acīs.
-Mēs nevaram būt kopā. Un nekad nebūtu varējuši. - Vārdi izskan tik viegli un pašsaprotami, it kā viņs solītu meiteni vest kārtējās vakariņās.
Hannas smadzenes nespēj aptvert tikko dzirdēto, tāpēc liek viņai iesmieties.
-Hanna...kāpēc tu smejies? - Reinis ir pārsteigts par tādu izpausmi, un tad viņa apklust.
Iestājas mokpilns klusums, kurā smadzenes vēlreiz cenšas sagremot vārdus "mēs nevaram būt kopā".
-Ko? - Tas ir viss, ko viņa spēj izdabūt no sevis.
-Tas ir sarežģīti. Viss, ko mēs darījām, bija aboslūti nepareizi. Tu taču to saproti? - Reinim nav ne jausmas, kā būtu pareizi jārunā ar sievieti, kuras skatienā jaušas aizvien lielāks izmisums.
-Kāpēc tu tā saki?! - Visbeidzot Hannas lūpa noraustās un pāri vaigiem sāk ritēt nevaldāma asaru straume.
Viņa nespēj noticēt nekam, ko Reinis tur vāvuļo. Nekas no tā vienkārši nevar būt patiesība. Neviens vārds, ko viņš ir izteicis tik īsā laikā nav patiesība...
-Labi. Es būšu godīgs. - Viņš saka, un Hanna mēmi pamāj.
Tūlīt viņš jokos. Teiks, ka tas viss bijis muļķīgs humors, lai pārbaudītu Hannas emocijas. Tā noteikti būs.
-Es tevi nekad neesmu mīlējis. Tā bija tikai īslaicīga iekāre, un tas viss. Bez tam – tas, kā tu izturējies visu šo laiku pret Alanu, bija zemiskāk par zemisku. Tu viņu nemitīgi krāpi un cerēji, ka es pieļaušu, ka kāda tā izturas pret manu brāli? - Reinis runā gari un plaši.
"Es tevi nekad neesmu mīlējis..."
Hanna paķer pirmo priekšmetu, kas gadās pa rokai un triec to Reinim tieši pret galvu.
Viņa atmaksās Alanam radītos zaudējumus?
