Kultūras nama ēka izrādās mazāka, nekā trijotne cerēja. Skatienam paveras vienstāva ēka, kas rotāta ar meijas zariem. Visos ēkas logos deg gaisma un skan mūzika. Pie ieejas nav neviena, kas pārbaudītu nācēju vecumu, tāpēc visi trīs dodas iekšā.
Hanna jūt, kā arvien vairāk prāts pārvēršas mīkstai vatei līdzīgā konsitencē un apkārtnotiekošo nākas uztvert arvien grūtāk. Pasaule griežas lēnā dejā, bet viņa turpina malkot Alises dzērienu. Hanna nesaprot, kā blašķe var tik lēni tukšoties, ja jau viņi visi no tās dzer.
Meitenes domas turpina klejot un viņa uzlūko Brendonu. Draugs izskatās tā, kā iepriekš – pārāk pareizs un kārtīgs. Hanna pasmīkņā, jo zina, ka patiesībā Brendons ne tuvu nav tāds, kāds viņš izliekas citu priekšā. Kāpēc viņam būtu jāizliekas?
Pirms Hanna pagūst kaut ko dzēlīgu pajautāt, viņa tiek ievilkta virpuļojošā dejā. Uz skatuves spēlē kaut kāda nezināma grupa un apkārt valda teju tumsa, ja neskaita mirdzošo diskobumbu pie griestiem un spilgtas lāzergaismas, kas ik pa mirklim uzzibsnī un tad nozūd.
Alise pamet "draugus", lai dotos apgaitā. Meitene pie sevis pasmaida par plāna izdošanos. Varētu teikt, ka viss rit kā pa diedziņu. Hanna pamazām apreibst arvien vairāk un Alise izrēķina, ka kulminācija varētu tikt sasniegta pēc aptuveni 40 minūtēm.
Viņa paskatās pulkstenī un izplāno, ka mājup vajadzētu doties pēc aptuveni stundas. Brendons dosies meitenei līdzi, bet Hanna paliks te viena. Alise ierāpsies atpakaļ savā gultā un tad pēc mirkļa dosies pie Lanas, lai pavēstītu, ka Hannas nav mājās.
Viņa jau spēj iedomāties, kādu brēku tas sacels un neviens nekad neuzzinās patiesību. Neviens taču neidomāsies, ka Alisei, kas pieaugušo acīs ir paraugbērns, būtu somā līdzi alkohols. Neviens neticēs Hannai.
Alise apsēžas pie kāda galdiņa, uz kura atstātas tukšas plastmasas glāzes un vēro. Viņa vēro Hannu un Brendonu. Abi nemākuļi tikai mīņājas uz vietas un vēlas tik ļoti līdzināties pieaugušiem cilvēkiem, ka ir gatavi vai izlīst no ādas.
*
-Mēs varētu iet padejot. - Brendons ieminas, pieliecies tuvu Hannas ausij, jo mūzika ir pārāk dārdoša.
Meitene papurina galvu.
-Man vajag paelpot svaigu gaisu. - Hanna atbild, dodamās uz izejas pusi. Cauri dejojošajiem siluetiem Brendons cenšas sameklēt Alisi, tomēr, saprotot, ka tas tāpat ir bezjēdzīgi, atmet šim uzdevumam ar roku un seko Hannai ārā.
Gaiss ir patīkami atvēsinošs un Hannas vaigi sakarsuši tik ļoti, ka meitene izskatās vēl pievilcīgāka. Viņas garie mati plīvo pie katra soļa. Tad Hanna sāk griezties ap savu asi, kas Brendonā izraisa smieklus.
-Tu esi jancīga! - Viņš saka, vērodams savu draudzeni. Nekad agrāk Hanna nav jutusies tik brīvi neviena klātbūtnē. Lai gan viņš draudzeni pazīst jau vismaz gadu, viņa vienmēr ir bijusi rezervēta. Meitene nekad līdz galam nav paudusi savas domas, vienmēr sliecoties piekrist Brendonam, jo tā ir daudz vieglāk, nekā skaidrot savu viedokli, kas ir gana sarežģīts, lai citi to uztvertu.
-Tikpat jancīga, cik Alise? - Viņa atbild, smaidot. Šoreiz viņas sejā iezogas citādāks smaids. Tas ir...valdzinošāks un pavedinošāks.
Brendons vēl aizvien nav aptvēris pēdējā laika izjūtas, kas viņu pārņem ikreiz, kad Hanna izdara, ko tādu, kas iepriekš nav redzēts. Savā prātā viņš pat ir sācis salīdzināt abas meitenes.
Alise ir nedaudz sievišķīgāka, bet Hanna skaistāka – savā vienkāršajā pievilcībā. Ja arī tagad puism liktu izvēlēties starp abām meitenēm, viņš zinātu savu izvēli. Neraugoties uz Alises skaisto kleitu un augstpapēžu kurpēm, Brendons vienalga vēlētos vakaru pavadīt Hannas sabiedrībā kopā ar viņas vienkāršajiem džinsu šortiem un visparastāko T-kreklu, kas meiteni padara tik īpašu.
Ar acu skatienu viņš vēro katru Hannas darbību. Meitene nolēmusi nedaudz atvēsināties, dodoties aiz kultūras namu. Turpat blakus klusi čalo upīte un krūmos sisina sienāži. Hanna apsēžas zālē un aizver acis, paplezdama rokas.
-Es esmu tik laimīgāāaa! - Viņa izkliedz, nebaidoties, ka kāds to sadzirdēs un pasmiesies.
Brendons nosēžas meitenei līdzās un paskatās debesīs, kurās izkaistītas miljardiem spožu zvaigznīšu. Nekad iepriekš viņi nebija vērojuši zvaigžņu lietu, bet puisis vairākas reizes bija dzirdējis, ka tajā laikā, kad krīt zvaigzne, jāievēlās vēlēšanās.
Hanna atspiež galvu pret drauga plecu un apliek vienu roku ap Brendona vidukļa.
-Tu neesi tāda, kā Alise. - Viņš visbeidzot atbild pieklusinātā balsī. Puisis zina, ka Hanna uz šo jautājumu atbildi ir gaidījusi pietiekami ilgi.
Meitene tikai ieķiķinās un paslēpj smaidu dūrē, ko piešauj pie mutes.
-Tev taču viņa patīk. Viņas apģērbs un kosmētika. Es taču redzēju, kā tu vēro viņu. - Hanna izgrūž. Brendons nesaprot, vai tas ir kaut kas līdzīgs greizsirdības izpausmei vai viņa vienkārši velk draugu uz zoba.
-Tā nav. - Viņš atbild mazliet piesmakušā balsī. Hannas pieskāriens dedzina.
-Brendon, es tevi pazīstu tik...- Hanna iesāk, bet nepaspēj pateikt teikumu līdz galam, kad sajūt karstas lūpas uz savējām.
Viņš satver meitenes plaukstas uz piespiež tās pret savām krūtīm. Hanna jūt, cik strauji sitas viņa sirds, bet meitenes vēl vairāk. Tālumā turpina dunēt mūzika un kaut kur sarunājas cilvēki, bet viņa neko no tā ne redz, ne jūt.
Meitene pāris reizes filmās bija redzējusi ainas, kurās pāris skūpstās, tomēr tālāk par pieskārienu viens otra lūpām viņi netiek.
Brendons ir pirmais, kurš atraujas, izskatīdamies pavisam apjucis.
-Paldies, ka man esi. - Hanna nočukst, apskaudama draugu.
*
Brendons ļauj vēl kādu mirkli Hannai uzkavēties ārā, jo meitene apgalvoja, ka viņai ļoti reibst galva. Viņš dodas atpakaļ zālē, lai sameklētu Alisi. Skūpsts vēl aizvien atrodas uz Brendona lūpām. Viņš nekad agrāk nebija nevienu skūpstījis un domājis, ka viss process ir pārāk pretīgs, tomēr ar Hannu bija patīkami.
Alise sēž pie kāda galda un ar acīm kādu meklē. Brendons pamāj meitenei un viņa pieceļas kājās.
-Kur tad Hanna? - Alise kliedz cauri mūzikai.
-Palika ārā. - Puisis kliedz pretī, - Mums jāiet atpakaļ! - Viņš ierosina.
-Nē, vispirms padejosim. - Alise pavelk Brendonu aiz rokas, un viņš nepretojas. Arī puisim nedaudz reibst galva, bet sajūtas nav nepatīkamas.
Ātro deju nomaina romantiskā. Cilvēki sagrupējas pa pāriem un Alise uzreiz steidz izmantot mirkli.
Viņa noliek Brendona rokas uz savu vidukli, bet savējās – uz puiša pleciem. Alise iešūpojas gurnos un piekļaujas Brendonam. Viņš vēlas atrauties, bet meitene tikai noglāsta viņa pieri, pa kuru rit sīkas sviedru lāsītes.
-Nervozē? - Viņa pajautā un Brendons uzreiz papurina galvu.
Pēc minūtes viņš ir nedaudz atraisījies un ļauj Alisei viņu vadīt pa deju zāli.
-Klau, tu man ļoti patīc. - Viņa beidzot izmanto mirkli.
Brendona seja mazliet mainās un tad viņš pasmaida. Nedaudz, bet ar to pietiek.
-Un es tev? - Viņa vēlas zināt.
-Nuuuu.... - Viņš izskatās apjucis, tāpēc Alise pieliek savu pirkstu pie viņa sakaisušajām lūpām.
-Nevajag neko teikt. - Viņa čukst, kutinot ar savu elpu Brendona kaklu.
Viņa zina, ka tūlīt deju zālē parādīsies Hanna. Alise iztēlojas viņas steidzīgos soļus un pārsteigumu sejā, kas tur paliks mūžīgi.
Meitene mīlīgi uzsmaida Brendonam un tad pieliecas, lai uzspiestu īstu skūpstu uz viņa lūpām.
Alises galvā dun kliedznies, bet varbūt viss notiek pa īstam. Viņa labprāt atvērtu acis un palūkotos, vai Hanna jau ir atgriezusies un šo skatu redz, tomēr ļaujas slapjajam skūpstam ar puisi.
Viņš ir pieplacis Alises mutei tik cieši kā tāda dēle.
Kad viņa atver acis, tās aši cauri pūlim sameklē Hannu. Tur jau viņa stāv kā tāds sālsstabs.
Acis platas un mute nedaudz pavērta. Pēc tam viņa nozūd skatienam.
Lēnā deja beidzas un Alise ierosina palikt vēl nedaudz.
