local-stats-pixel

Ilgas //231

70 0

Hanna nebija gaidījusi, ka viņiem pievienosies arī Alise – tā kaitinošā pusaudze, kas vienmēr vēlas izlikties par pārāk pareizu un pieklājīgu citu acīs. Meitene bija pārsteigta, kad Ksenija šo faktu atklāja īsu brīdi pirms došanās ceļā uz laukiem, tomēr neko nebilda.


Pēdējā laikā viņas sarunājās visai maz, un Hanna arvien biežāk sev sāk pārmest. Viņa taču ir tā, kas ienākusi svešā dzīvē un kaut kādā veidā mēģina to sagraut.
Hanna nedaudz salecas, kad atveras dzīvokļa durvis un tajās parādās Ksenija. Sieviete izskatās pārlieku bāla, neraugoties uz silto laiku aiz loga. Sievietes mati ir cieši atglausti un sataukojušies pie saknēm. Hanna nekad nav redzējusi Ksenijas matus izlaistus un tīrus. Tie vienmēr tiek noslēpti ar matu gumiju.


-Esi gatava? - Ksenija vēlas, kaut viņas balss būtu mundrāka un priecīgāka, bet jautājums izskan pārlieku nogurušā balsī.
Hanna tikai pamāj ar galvu, viņa vēl aizvien nav bildusi ne vārda, tikai vērojusi un vērtējusi, saskatot esošajā situācijā aizvien lielāku savu vainu.


-Mēs varam parunāt? - Viņa vaicā un Ksenija saraujas, it kā nebūtu gatava saņemt jautājumu vai dzirdēt Hannas balsi. Tad viņa pamāj un apsēžas uz dīvāna, sakrustodama kājas.
Hanna nezina, kā iesākt sarunu. Nekad agrāk viņa nav runājusi ne ar vienu par pieaugušo nopietnajām tēmām, tomēr šobrīd šķiet, ka labāka laika par šo vairs nav.
Meitene noslauka rokas gar šortiem un ieelpo. Ksenija nepacietīgi bungā ar pirkstu galiem pa dīvāna virsmu, viņas acis šaudās pa visu telpu, tikai neuzkavējas pie Hannas.


-Kāpēc tu vairs nenakšņo mājās? - Hanna vaicā. Lai neizskatītos tik draudīga, meitene nolemj apsēsties uz grīdas. Katru dienu viņa iztīrīja paklāju, tāpēc tas ir nevainojams.
-Hanna, man ir...man vienkārši vajag telpu pārdomām. - Sieviete atzītas, knibinādama ādu ap nagiem. Hanna redz, kā no pirksta sūcas neliela asins tērcīte, kurur Ksenija uzreiz nolaiza.
-Vai es tev traucēju? - Viņas vēlas zināt.


-Nē. Man...man vajag saprast, kā es jūtos. Pēdējā laikā mūsu attiecības nav tās labākās. - Viņa saka, beidzot uzlūkojusi meiteni. Viņa izskatās patiešām norūpējusies.
-Es tevi vairs nekaitināšu, piedod. Nezinu, kas man bija uznācis. Es gribu, lai tu būtu šeit un man nebūtu vienai te jāuzturas. Tu atnāc tikai tad, kad gaidāms sociālās darbinieces apmeklējums. Tajās reizēs mēs izliekamies par īstu, saskanīgu ģimeni, bet tiklīdz viņa ir ārpus durvīm, viss atkal ieiet vecajās sliedēs. Ksenij, es tajā vainoju sevi. Apzinos, ka man ir sarežģīts, neizprotams raksturs, bet es vēlētos, kaut mēs varētu sākt no jauna. - Hanna runā ātri un saraustīti. Viņa cer, ka Ksenija spējusi uztvert kaut daļu no visa, kas meitenī bija sakrājies.
Ksenija tikai klusē un raugās grīdā.


-Tas nav tikai tāpēc. Viss ir sarežģītāk. - Viņa turpina atkārtot, nespēdama pateikt savu domu skaļi.
-Tad izskaidro. - Hanna sagrozas. Viena kāja sākusi tirpt no neērtās pozas.
-Ārā gaida mašīna. Elizabete jūs vedīs. Lai tev jaukas brīvdienas! - Ksenija pieceļas un paņem meitenes mantas. Tur nav nekā daudz, kas nozīmē, ka Hanna organizēti ir sapakojusi līdzņemamo.


Hanna jūt, kā asaras kāpj kaklā un cenšas tās apspiest. Viņa sev atgādina, ka jābūt stiprai. Meitene nekad nav raudājusi tā, lai kāds cits redzētu viņas asaras, tomēr tagad tās laužas uz āru ar tādu sparu, ka ir grūti noturēt sevī.
-Tad ved mani atpakaļ uz bērnu namu, es negribu būt tavs apgrūtinājums! - Balss aizlūzt un viņa paķer somas no Ksenijas rokām.
Sieviete vēlas meiteni uzrunāt, bet viņa jau ir ārā pa durvīm. Kaut kur kāpņu telpā atbalsojas meitenes steidzīgie soļi lejā pa kāpnēm.
Tad Ksenija iekrīt dīvānā un sāk nevaldāmi raudāt par to, ka ir tik bezspēcīga un ka nav apsolījusi Hannai, ka viņas mēģinās no jauna būt ģimene.

Ksenija gribēja iepriecināt meiteni, tikai pēdējā laikā viņai trūkst spēka. Aizvien vairāk šķiet, ka viņa uzņēmusies pārāk lielu atbildību, bet dzīvot pie Elizabetes arī viņa vairs nespēj. Viņa apzinās, ka tādā veidā tas ir negodīgi pret Hannu un Ksenija gluži vienkārši vairs nevar būt absolūta egoiste, kura nerespektē citu vajadzības.


Nekad agrāk viņa nebija redzējusi Hannu raudam un tagad, kad tas notiek viņas vainas dēļ, Ksenija jūtas vēl draņķīgāk. Meitenes skaistās acis piepildījās ar asarām, lai kā viņa censtos tās apslāpēt. Sieviete nekad agrāk nebija redzējusi tik sāpinātu un vīlušos bērnu. Iespējams, viņas abas gaidīja, ka dzīve izvērtīsies daudz citādāk, tomēr liktenim nevar pavēlēt.

Ksenija lēnām aizmirkšķina pēdējās asaras, kas ieķērušās skropstās. Kaut viņa spētu piecelties no dīvāna un noskriet lejā. Vairāk par visu viņa vēlas just Hannas trauslo ķermeni pret savējo un bērna mierinošo siltumu, tomēr viņa paliek guļot un rijot kārtējo asaru kamolu.


*
Hanna izskrien no kāpņu telpas un viņu satver kādas rokas. Protams, tas ir Brendons. Kurš gan cits?! Meitene, neko neskaidrojot un puisis neko nejautājot, apskaujas, cieši savijot rokas viens ap otru.
Viņš piespiež meiteni sev klāt un ļauj viņai izraudāties. Nekad agrāk zēns nebija redzējis, ka Hanna raudātu. Viņa vienmēr bija tik priecīga un pacilāta. Vai tas ir viņa dēļ? Puisis nespēj atcerēties nevienu notikumu, kura dēļ meitenei būtu vērts liet asaras.
-Vai es esmu vainīgs pie tavām asarām? - Brendons tomēr sadūšojas pajautāt. Ja pie vainas būs kāds cits, viņš apsola galvu noraut tam cilvēkam.
Draudzene tikai papurina galvu.


-Kurš tad? - Puisis vēlas izskatīties gana drosmīgs Hannas acīs. Viņš izriež uz āru krūtis un paceļ zodu.
-Nav svarīgi, mums jābrauc. - Pēc brīža Hanna jau ir notraususi visas asaras un pasmaida. Ja neievēro mitrās skropstas, nekas vairs neliecina par meitenes skumjām, kas tikai pirms neilga brīža kā pelēks lietus mākonis bija izplēties pār abiem bērniem.
Brendons tikai var apbrīnot draudzeni par tādu apņēmību, bet vienalga noskaidros, kurš dara viņai pāri.


Kad viņi tuvojas mašīnai, no tās izlec kāda gaišmate un steidzas pretī abiem nācējiem. No sākuma šķiet, ka meitene metīsies ap kaklu Hannai, bet viņa pasteidzas garām un apvij rokas ap Brendona kaklu.
-Es esmu Alise un jums pievienošos brīvdienās. -Viņa iečukst ausī.

Brendons nopurina no sevis uzmācīgās rokas un demonstratīvi noklepojas, liekot manīt, ka vaniļas smaržas ir daudz par spēcīgu. Viņš pasteidzas garām uzmācīgajai mušai un apsēžas blakus Hannai, cerībā, ka tā otra ieņems vietu priekšējā sēdeklī.

Alise apzināti apsēžas aizmugurē blakus Brendonam un velta tam žilbinošu smaidu, atklājot breketes visā to krāšņumā. Brendons un Hanna tikai smagi nopūšas, apzinoties, ko šīs brīvdienas no abiem prasīs.

70 0 1
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt