Pagaidām dzīvosim pie Līgas divstāvīgā dzīvoklī. Es, mamma, māsa un Līga guļam augšstāvā, taču vispārējais ir pirmajā. Ar māsu sadalījām istabas, es par laimi izvēlējos istabu vistālāk no mammas un pārējo istabām. Blakus istabā man ir vannasistaba un halle - ar televizoru, video spēlēm, jo Līgai pašai ir divi bērni, kuri tagad ir pie tēva. Šo dienu es veltīšu tikai istabas kārtošanā. Iesākumā es izliku visas drēbes un tad tikai visu pārējo - sīkumiņus , kosmētiku un aksesuārus.
"Fā?!" Mamma pie manām durvīm mani sauca.
"Klausos?" Caur smiekliem atbildēju.
"Ielaidīsi mani?" Atslēdzu durvis un nobīdīju koferus malā, lai mamma var ienākt.
"Tev ar māsu parīt jādodās uz jauno skolu."
"Yes!" Es netīšām angliski iebļāvos, jo mamma ar Līgu cenšas man iemācīt runāt Latviski, man valodas vienmēr ir viegli padevušās, tāpēc ar Latviešu valodu man nav grūtību."
"Nu re! Pirmdien es jūs abas ar mašīnu aizvedīšu, bet tad gan ar kājām iesiet. Skola ir tikai piecu minūšu attālumā." Viņa pasmaidīja un apsēdās man blakus uz neuzklātās gultas malas.
"Bet.." Es iesāku, taču aprāvos.
"Kas uz sirds, mīļā?" Mamma bija ļoti jauka.
"Bet ja nu viņi mani atraidīs? Ja nu viņi smiesies tāpat kā Amerikā?" Es bažīgi skatījos uz viņu.
"Kapēc gan? Tu mācīsies Rīgas Kuktūru vidusskolā, programmā, kur pārsvarā māca valodas, tāpēc visi tur ir gudri, ja, kas, tad skolu mainīsim. Labi?"
"Labi." Es atteicu un pievērsos atlikušajām mantām. Uzklāju gultu un atvēru savu datoru.
Pirmdiena.
"Celies, mās, celies!" Olīvija mani kutināja. Viņa reizēm ir tik kaitinoša.
"Liec mani mierā, man modinātājs vēl nav nozvanījis." Es pagriezos uz otriem sāniem.
"Nu labi, labi." Dzirdēju kā viņa iziet no istabas, tieši tad arī modinātājs sāka zvanīt. Smagi nopūtos un noslēdzu to spiedzošo skaņu. Ieslēdzu mūziku telefonā un aizgāju uz vannas istabu, manuprāt man ir vislabākā istaba, jo atrodas visstuvāk tualetei, tāpēc ātri iesteidzos kamēr citi nav paspējuši.
Turpināt?
