local-stats-pixel fb-conv-api

Ieva 34.4

120 0

Sup' bro?emotion

Tagad es šajā nelielajā ievadā es vēršos pie Jums, mani dārgie spoki un mana stāsta lasītāji. Man šī nedēļa bija ļoti aizņemta un nogurdinoša, tāpēc man NEBIJA laika ielikt jaunas daļas. Nesaprotu, kāpēc jūs liekat mums visiem stāstu veidotājiem daļas likt ik pēc piecām minūtēm. emotion Tas ir nogurdinoši. Protams, varat mani tagad heitun un tā, bet njaam es tikai pasaku to kā ir. emotion

Iepriekšējā daļa ŠEIT!

Un ŠEIT ir tā vieta, kur varat apmeklēt manu profilu. Maniem rakstiem varat likt + (emotion ) vai arī - (emotion ).

Baudiet! emotion

Ralfs no manis atraujās un pagriežas pret skolotāju, kas nāk pa gaiteni, kurš tagad ir nebeidzama trokšņa pilns.

-P-par ko jūs runājat? – puisis vaicā, kad skolotāja ir pienākusi pietiekami tuvu lai to dzirdētu.

-Kāpēc pie manis raudādama nāk Amanda un saka, ka jūs darat viņai pāri un pazemojat viņu?

Mēs saskatamies un tad ieraugam aiz platās skolotājas rozmataino meiteni.

-Skolotāj, - Ralfs ļoti solīdi sāk stāstīt, - lieta tāda, ka šī meitene, - viņš saka norādot ar plaukstu uz Amandu, - pati sevi apkauno. Viņa visu šo skolēnu priekšā centās man uzmākties, taču, tā kā man ir kaut kāda sava veida cieņa pret manu tagadējo meiteni, - to sakot viņš paskatās uz mani, Uz mani paskatās arī skolotāja un visi pārējie skolēni, un es jūtu kā nosarkstu, - es viņai pieklājīgi atteicu. – Viņš pabeidz savu runu itkā tā būtu tiesas sēde. –Varat pajautāt pārējiem. – viņš beigās piebilst.

Skolotāja vēl joprojām nebija attapusies, jo Ralfa runa viņu tiešām bija apstulbinājusis. Arī mani, ja godīgi.

-Es parunāšu. –Viņa saka. – Un ja tā būs taisnība, jaunkundz, - viņa pagriežas pret meiteni, - tev nāksies atbildēt!

Pārējie otra gaiteņa galā mūs vēl joprojām vēroja un es joprojām jutu sārtumu savos vaigos, tāpēc pieliecu galvu. Kamēr skolotāja smagiem, skaļiem soļiem devās p[ie tālākā bara Ralfs saka:

-Viltīga tā jauniņā.

-Beidz, Rīgā viena vēl viltīgāka. Tici man.

Viņš neko nesaka, tikai pasmejas. Nākamajā mirklī redzam, kā pārēji kaut ko piekrītoši murmina, laikam, ka tā kā mēs teicām ir taisnība. Protams, skolotāja bija nikna, bet Amandas seja bija atriebes pilna. Vienu brīdi pat sabijos no viņas.

-Kad būs tas nolādētais zvans. –nopūšos un atgāžu galvu.

-Euuuu, tu tač esi piesarkusi! – Ralfs saka, ar pirkstu iesitot man pa vaigu. Protams, ne jau stipri.

-Kooooo? Netč. – mēģinu melot, kaut gan zinu, ka man tas nesanāk diezgan labi.

-Lab lab miers. – viņš piekāpjās, kaut gan viņa seja pauda ko citu, kas mani vienmēr kaitināja.

***

Neticami, kā paskrien laiks, nodomāju un pāršķiru klendāra lapu. Virs bildes lieliem melniem burtiem rakstīts „MAIJS”. Šis kalendārs man ir ļoti mīļš, jo to man ziemassvētkos atsūtija Rita un Megija. Viņas pašas to ir veidojušas. Tajā ir mūsu bildes, no pasākumiem, skolas un vienkārši labi pavadītiem mirkļiem, man mīļo cilvēku dzimšanas un vārda dienas, atzīmētas pat svētku dienas un tās ko mēs ar meitenēm uzskatījām par ļoti īpašām. Kas mani iepriecināja visvairāk – katrā no mēnešiem viens no maniem bijušajiem klasesbiedriem ierakstījis vēlējumu. Meitenes par mani padomāja un neielika tur Kārli, par to es viņām esmu ļoti pateicīga.

Šodien ir sestdiena, laukā, lai arī cik neierasti tas neliktos, ir 28 grādi, un es nolēmu iziet laukā palasīt grāmatu. Necik ilgi gan tas nebija, jo pie manas mājas vārtiņiem stāvēja Ralfs ar savādu smaidu uz sejas.

-Kas ir? – smejoties jautāju pat nesasveicinoties.

-Nekas.

-Nē tu saki. Saki nekautrējoties.

-Aiiiiiiiij, nav svarīg.

-Tad kāpēc tu tā smīnēji?- jautāju.

-Nu lab, lai paliek. Ejam pastaigāt? – viņš jautā, kasot pakausi.

Mirkli apdomājos, līdz uzliku uz acīm saulesbrilles un iekārtojos ērtāk šūpuļtīklā.

-Nē. –nosaku un pievēršos grāmatai.

120 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Kad nākamā?emotion

2 0 atbildēt

Man tik un tā patīk Kārlis emotion kad nākamā? un vai man vienīgajai nevar ielikt bildes rakstam? :(

1 0 atbildēt