local-stats-pixel fb-conv-api

Ieva 30.5

122 0

Sup' Bro! emotion

30. daļa ir klaaaaaaaaaaaaat! emotion

Nākošā daļa tiešām būs ap četriem, man vienkārši jūsu palika žēl. emotion

Iepriekšējā daļa ŠEIT!

*Komentāros izsakiet prognozes: No kā Ieva saņēma zvanu?

Jūsu

Antila.

-Ko VIŅŠ te dara? – nočukstu un paskatos uz durvju pusi.

Ralfs apstājās un arī paskatās.

-Kas viņš tāds ir?

-Nu vairs nekas. – norūcu un apviju rokas ap Ralfa kaklu. Puisis norausta plecus un turpina dejot. Vēlreiz paskatos uz durvju pusi. Ak nē, Kārlis mani ir pamanijis un tagad nāk mūsu virzienā.

-Eu tu. – viņš piebaksta Ralfam.

Ralfs pagriežas un nikni atcērt:

-Vecīt, kas notiek? Neredzi es ar meiteni dejoju?

-Jā, ar MANU meiteni.

Nostājos starp abiem puišiem.

-Es vairs neesmu TAVA, Kārli. Un nebūšu samierinies un liec mani mierā.

-Tieši tā. Liec viņu mierā. Viņa tagad ir ar mani. – Ralfs nosaka un apvij rokas man ap vidukli.

-Tā ir, Ieva?

Paskatos acīs Ralfam un nočukstu:

-Jā.

Pēc šī Kārlim nervi nenoturēja un viņa dūre lidoja Ralfa virzienā. Paldies Dievam viņam izdodas nostāvēt.

-Eu, ko tu dari? Tu esi traks? –kliedzu uz Kārli.

-Jā, traks pēc tevis. – Kārlis nosaka un vēlreiz iesit Ralfam. Ralfs neiztur un iesit Kārlim atpakaļ. Kautiņu pamana bariņš divpadsmitie, tostarp Emīls un viņi izraida abus no skolas.

-Tu neesi normāls Kārli. Tu pats mani pamet neko nepasakot, un tagad uzrodies itkā nekas nebūtu bijis.

-Aizveries.- Kārlis dusmās man iesit un es nokrītu gar zemi.

-Tu ko idiot izdarīji. – dzirdu Ralfu kliedzam un pēc tam būkšķi un daudzus sitienus. Pieslienos kājās un paņemu kaudzi sniega un uzberu to abiem virsū.

-Nomierinieties abi! –iekliedzos.

Viņi paliek guļam uz zemes. Pasniedzu roku Ralfam, lai palīdzētu viņam piecelties.

-Samierinies Kārli, tu mani sāpināji, un es tev to nepiedošu. Vari mani vajāt, man vienalga, bet labāk būtu, ja tu brauktu atpakaļ uz Rīgu un šeit vairs nerādītos.

Puisis pieceļas sēdus.

-Bet, mazā. – viņš bēdīgi nočukst.

-Nesauc viņu vairs tā. – Ralfs nikni uzkliedz un apķer mani.- Ejam mājās. – viņš apliek man ap pleciem roku un lēnā gaitā mēs virzamies prom.

-Tev auksts? – Ralfs jautā ieraugot, kā es nedaudz drebinos.

-Nē. – meloju.

-Beidz es taču redzu. – viņš nosaka un apliek man ap pleciem savu žaketi.

-Tu nosalsi. – viņam saku.

-Ne-e. – viņš spītīgi saka.

Tikai netālu no manām mājām zem laternas ieraudziju kādu skādi Kārlis izdarīja Ralfam. Viņam bija zilums zem acs un pamatīgi asiņojošs deguns.

-Tu izskaties šausmīgi. – nosaku. – Nāc aiziesim pie manis es uzlikšu tev kompresi.

-Nevajag, būs ok.

-Nē, vajag. – tikpat spītīgi attraucu. –Man tāpat neviena nav mājās.

Ralfs negribot piekrīt un mēs aizejam pie manis.

Vispirms liku viņam nomazgāt seju. Pēc tam uzliku viņam kompresi uz ziluma un pavēlēju nekustēties.

-Tā ir taisnība?

-Kas? – plēšot vati jautāju.

-Tas ko tu teici tam puisim ballē.

-Ko es teicu? – vel joprojām nsaprotot atbildēju.

-Par to ka esi ar mani.

-Aaa to jau tu teici.

-Bet tu esi ar mieru? – viņs jautā man acīs skatoties.

-Būt ar tevi? – aplinkos atbildeju.

-Nu ja.

-Jā. – paskatoties acīs viņam atbildēju.

Ralfs sāka man liekties ar vien tuvāk.

-Tu NEDRĪKSTI kustēties!

Viņš saviebjās sāpēc un viņam atkal sāk asiņot deguns.

-Nu? Vai redzi ko tu sastrādāji?

-Man patīk, kad tu dusmojoies.- viņš smaidot saka.

-Lab aizveries. –samērcēju vati un slauku asinis ap viņa degunu. Kad tas izdarīts ielieku vates gabalu viņam nāsī lai tas aizturētu asiņošanu.

-Au! – puisis iekliedzās. – Beidz darīt man sāpes!

-Piedod piedod! – klusi nosaku un un nomainu ledus paciņu uz viņa acs.

-Kur ir tavi vecāki? – viņš jautā.

-Tētis ir ciemos.

-Un mamma?

Nolieco galvu un man pār vaigu norit asara.

-Piedod mazā...Es nezināju. – viņš nočukst un noslauka asaru no mana vaiga.

-Nekas tu jau neesi vainīgs. –Noriju asaras un nosaku.

-Lab, man laikam jāiet. – Ralfs nosaka.

-Es tevi pavadīšu.

-Nē, vienai tev ir bīstami, īpaši, ja tas mērglis ir šeit.

-Nu līdz vārtiņiem jau drīkst.

Pie vārtiņiem viņš mani noskūpstija un devās tālāk.

Ieejot atpakaļ mājā manī valdija tik dažādas emocijas. No vienas puses prieks,no otras- skumjas. Savācu visu, kas bija palicis no Ralfa brūču apkopšanas un devos gulēt.

No rīta mani pārsteidza negaidīts zvans.......

122 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Kas te kāds totalizators?: Demotion

1 0 atbildēt

nākamā tikai 16.00? emotion

0 0 atbildēt