Nākošā daļa ir klāt. Nākamo gaidat rīt vai parīt. Ja jums kaut kas nepatīk rakstiet.
Kurts man aizšķērsoja ceļu pie Ņujorkas.
- Dafne?!
- Ko tev vajag?!
- Kur tu biji?!
- Kā kur? Te pat netālu parkā. – sameloju
- NEMELO..KUR TU BIJI? – Viņš nāca man tuvāk. Iedarbināju motoru un aizbraucu prom, nedaudz apskādējot viņa mašīnu.
Netaisos ataisnoties viņa priekšā.
Atbraucot mājās mani sagaidīja vēstule. Uz virtuves glada.
Dafne. Tava ģimene ir pie mums. Viņi paliks dzīvi tikai tad ja tu pakļausies mūsu pavēlēm. Un netaisīsi nekādu skandālu or brīnumus. Tavas ģimenes liktenis ir atkarīgs no tevis.
Zvans pie durvīm. Uzskrienu augšā uz vecāku istabu. Izvandu to. Dodos uz brāļa istabu un tajā atrodu to ko meklēju. Pistoli.
Viņu soļi tuvojas brāļa istabai. Klusām aizeju aiz durvīm. Durvis atveras. Uzbrūku ienācējam – saķeru rokas un aizlikeku aiz mugras, lai ir sāpes.
- Laid vaļā. – Tā ir brāļa meitene.
- Ko pie velna, tu te dari?
- Atnācu sava brālēna uzdevumā.
Kurts.
Pastiepu roku ar ieroci pret viņu.
- Lasies. Un atgriezies man ģimeni
- Mierīgāk, es esmu tavā pusē. Man nav vēlemes to darīt un es tev palīdzēšu atgūt ģimeni.
Es nezināju vai varu viņai uzticēties, bet es riskēšu.
- Labi. – nedauzd ar šaubām noteicu.
- Tādā gadījumā, nolaid ieroci. – nolaidu roku, bet ieroci nost nenoliku. Es vēl neesmu īpaši droša.
- Un runājot par Kurtu.
- Es negribu par viņu runāt.
- Viņš tevi mīl.
Pagriezos un izgāju no istabas. Aizgāju uz savu istabu un datorā sameklēju privātdetektīvus. Vienu pēc manām domām labu atradu. Atļauties viņu arī es varēju. Saszvanīju viņu un norunājām tikšanos pēc puststundas.
Izgāju no istabas. No mājas.
- Kur tu? – meitene man sekoja. – Dafne.
- Kā tevi sauc?
- Glorija
Uz kāpu uz motocikla un braucu uz vajadzīgo adresi. Pēc divdesmit minūtēm biju klāt.
Sekretāre mani pieteica un es varēju doties.
- Labdien, man vajag jūsu palīdzību.
- Jā, es klausos.
- Es vēlētos uzzināt visu par Kurtu Kobonovu. Un kur, kad, ar ko viņš tiekas.
Kur iet, viens pats vai kompānijā.
- To es varu izdarīt. Dienā no jums būs 150$.
- Sarunāts. Lūk, ir mani kontakti, kā nogādāt informāciju. Paldies. Uzredzēšanos.
- Līdz vēlākam.
Tāda tuvākajās dienās es uzzināšu kaut ko vairāk par šo Kurtu. Un ar to es būšu soli tuvāk ģimenei.
