Iespējams 203

Par Godu Latvijas svētkiem.Atvainojiet, ka tik vēlu.Baudiet, mani mīļie.

Devāmies uz nelielu restorānu. Tas bija mājīgs, jauks. Ēdiens bija dievīgs un cenas saprātīgas.Kurts bija mainījies. Viņš bija mainījies. Palicis drūmāks.Pastiepu savu roku pāri galdam. Un saņēmu viņa roku.Viņš pacēla roku un pasmaidīja.Kad bijām izgājuši no restorāna uzrunāju Kurtu
.- Tevi kaut kas nomāc?
- Viņa bija māte. Viņa mani neatzina par savu dēlu pēc pirmās noziedzības. Bet man nebija tēvs. Man nebija paraugs. Pēc kā dzīvot. - Man arī nebija. Es tikai pirms pieciem gadiem atradu savu ģimeni. Un viņa prāt viņam nav paveicies?!
- Dodamies pie viņas?
- Ko?! Nē!?
- Kurt. Tev tas ir jāizdara.
- Bet ja.
- Viņa pieņems. Viņa ir māte. Dzirdot vārdu Kurts viņa mainījās.
- Bet mani neatpazina.
- Tu varbūt esi mainījies? Braucam. - uzkāpām uz motocikla un devāmies ceļā.Pie vajadzīgā nama bijām pēc divdesmit minūtēm viņa dzīvoja nedaudz ārā no pilsētas.Piespiedu zvana pogu.
- Dafne? Ko tu te? - Kurts pieliecās un apskāva sievieti. Viņa bija nesaprašanā. - Kas te notiek?
- Anna. Viņš ir Kurts. Tavs Kurts.
- Ko?! - pār viņu nāca atklāsme. - Dēliņ. - viņa viņu apskāva. Kurtam acīs bija asarās un viņai arī. - Tu esi mainījies. - viņa satvēra Kurta plecu un ar acīm viņu apskatīja. - Un tev ir Dafne.Koridorī ienāca meitene ap gadiem 10.
- Mamm?!
- Meitiņ, nāc iepazīsties ar savu brāli. - viņa pieskrēja pie Kurta un uzleca viņam virsū.Es paliku nedaudz greizsirdīga. Uz viņa māsu. Iekšēja pasmējos par sevi.Un tad aiz stūra parādijās Kitija.
- Kitij?!
- Dafne?!-Mēs jau atradāmies vienas otras apskāvienā. Kāpēc visi no Ņujorkas brauc uz šejieni.
- Ko tad tu te? - viņa man vaicāja.
- Nu, pabeidzu Yale, un tagad man ir pašai savs birojs. Ā, un lūk, ir Kurts. Mans vīrs. - viņa paņēma manu roku un apbrīnoja gredzenu. - Kitij piedod, man par to, kas notika pir gadiem pieciem.
- Nekas, tevi var saprast. Tu rīkojies tikai tā, kā rīkojos es.
- Un ko tu pati te?
- Nu, tā ir sānācis. - apskāviens. Pirms brīža es būtu domājusi, ka viņu ienīstu, bet nē. Pirmo lielo draudzību nevar ienīst, lai vai kā gribētos.