Lūk, šovakar vēl viena daļa. Nedaudz īsaka, bet tomēr.
Kurta lūpas pieskārās manējām. Atrāvos un aizrāpoju līdz sienai.
Kurts uz mani paskatījās ar nesaprotošu skatienu.
- Dafne, kas noticis?
- Es nevaru.
- Ko tu nevari?
- Būt ar tevi!
- Kāpēc?
- Pārāk daudz zinu.
- Ko tieši?
- Visu. 3 izvarošanas, slepkavības līdzdalībnieks +atzīšanās un uzdošanās par citu personu. 38 gadi brīvības atņemšanas? Un viss ir apmaksāts ar drošības naudu. Ja nu tu neesi mainījies. Ja tu mani sāpini, tad es tevi pametu, tu nevari to pieņemt un novāc mani. Ko tad?
- Kā tu to uzzināji?
- Tam nav nozīmes. Nozīme ir tam vai es varu tev uzticēties? Vai tev blakus es esmu drošībā.
- Vari.
Viņš pienāca man klāt un noskūpstīja, es atbildēju.
- Man jābūt pāris dienas tālāk no tevi, lai pārbaudītu, lai pārliecinātos vai varu tev uztivēties un justies droši. – Šoreiz, skūpstu iesāku es.
Manas istabas durvis tika atvērtas ar spēku. Atrāvāmies viens no otra. Tur bija Deivids. Saķēru Kurta roku.
- Kurt, tu mani nodevi. Tu nodevi vienošanos. Un tu zini, kas tev draud.
- Deivid, saproti taču, ka es esmu kopā ar to ar ko vēlos. Tu esi PAGĀTNE. Un tā man ir jāaizmirst. Tev ir jāveido ģimene.
- Ar tevi.
- Nē, ne jau ar mani. Kitija viņa ir stāvoklī, no tevis. Tev jābūt ar viņu.
- Viņa ir bērnu namā.
- Tad dabon viņu no turienes ārā.
-Nē, es mīlu tevi. – viņš tuvojās.
- Bet es tevi nemīlu. – viņš satvēra manu roku un pavilka uz savu pusi. Vienu roku turēja Kurts, otru Deivids. – Nekas. Iemīlēsi.’
- Beidziet. – manas rokas tika atbrīvotas. Aizgāju aiz Kurta. – Deivid, es nevēlos būt ar tevi kopā. Tu mani nesaisti. Esi ar Gloriju, viņa tevi dievina.
- Es to tā neatstāšu. – viņš pagriezās un aizgāja.
Kurts pagriezās pret mani. Skūpsts.
- Nē. Kurt, es tev uzzvanīšu pēc nedēļas.
- Gaidīšu.
Viņš pagriezās un aizgāja.
Es jau tagad zināju, ko viņam teikšu.
Es viņā biju iemīlējusies. ES ESMU IEMĪLĒJUSIES NOZIEDZINIEKĀ.
