Daudzi saka, ka skolas laiks ir tas labākais laiks....
Piedzīvojiumi, draudzība, vilšanās, prieks, atkalredzēšanas utt...
Ieskats pagātnē 7 daļa0
16
0
Gatis un viņa skatieni un klusēšana uzjautrināja visus izņemot mani. Man tas šķita dīvaini, ja ko vajag var taču pateikt nevis skatīties uz mani mirdzošām acīm un klusēt.
Nu jau skolā visiem bija jauns temats, ko apsriest, kā likt Gatim runāt. Gatis bija kluss, runāja tikai tad, ja skolotāja viņam ko jautāja vai arī lika lasīt, vai strādāt grupās.
Dienas beigās saņēmu sms : "Ch. Ceru, ka nedusmojies tik ļoti kā man to visi stāsta"
Es neatbildēju uz sms. Un pēc brīža saņēmu vēlienu sms, paskatījos telefonā tas pats nr tāpēc nolēmu, ka neatbildēšu.
Pēc lekcijas gāju arā no klases un tur uz soliņa sēdēja Gatis. Izlikos, ka es iņu neredzu un gāju prom...
Uzliku austiņas, ieslēdzu mūziku un turpināju iet uz nākamo lekciju.
Nākamajā lekcijā izlasīju sms, kuru iepriekšējā lekcijā neizlasīju. :"Nezinu kāpēc tu neatbildi, bet es tevi gaidīšu pie klases uz soliņa gribu tev ko pateikt"
Biju mazliet šokēta, ai tiešām tas bija Gatis, kurš rakstīja sms? Vai arī kārtējais joks.
Lekcija beidzās un pie manis pienāca Rihards.
R- "Čava"
Es- ""Čav"
R- "Aizejam kopā uz centru? Gribu tev ko izstāstī."
Es- "Vai tiešām jāiet uz centru, ja gribi man ko stāstīt stāsti tagad"
R-"Te nedrīkst, pārāk daudz ausu"
Es- "Nu labi ejam"
Aizgājām uz gardarobi paņemt pufaikas un gājām uz centru...
Es-"Nu, ko tu gribēji man teikt?"
R-"Es dzirdēju, ka daži grib tevi iegāst"
Es-"Kādā ziņā?"
R-" Tas nebija Gatis, kurš tev rakstīja"
Es-"Kā tu to zini?"
R-"Tas ir tikai izaicinājums, jo Gatis grib iederēties pie "foršajiem" tāpēc viņš uz tevi skatās, bet nerunā "
Es- "Bet kas tad man rakstīja?"
R- "Linda"
Es- "Kas ir Linda?"
R-"Gata māsīca"
Es- "Es tagada neko nesaprotu"
R- "Tu tik nēpārproti, bet Gatis tevī ir pa īstam ieķēries, un tāpēc Linda cenšas viņam palīdzēt, un diemžēl Gatis nesaprot to, ka pārējie grib, lai tu viņu pazemo tā kā tu to izdarīji ar Raiti."
Es- "Kā tu to visu zini?"
R- "Es ar Lindu esmu draugos jau kopš bērnudārza laikiem, Gatis viņai visu izstāstīja un viņa pastāstīja man, lai es tevi varu brīdīnāt"
Es aizdomājos, kāpēc Rihards man visu izstāstīja, vai tiešām tikai, tāpēc ka gribēja mani brīdināt?
Kad aizgājām atpakaļ uz skolu un sākās lekcija, pie mums pienāca cita skolotāja un teica, ka lekcija nenotiks, jo skolotāja ir slima...
Priek un laime... Ko lai tagad dara? Es atkal aizdomājos, ka nepamanīju, ka Rihards un Gatis apsēžas man blakus, kad atapos, bija jau par vēlu bēgt. Bet varbūt tomēr?
Un jā pateicoties Pāvelam , kurš zvanīja tieši laika..
Es lēnām gāju prom no klases. Ne cik tālu netiku, kad Pāvels jau bija man priekšā..
Es klusi čukštēju :"Vari lūdzu izpalīdzēt?"
P-"Kādā ziņā?"
Es- "Redzi tie divi čalīši tur tālāk pie klases?"
P-"Jā"
Es - "Gatis sadrējis, ka dabūs mani, bet ja redzēs labu iemeslu kāpēc iņš to nevar atšūsies " es vēl nebiju pabeigusi, kad Pāvels mani pierāva sev klāt un noskūpstīja...
Gatis bija šokā un viņa acīs, kuras mirdzēja skatoties uz mani tagad bija mitras.
Rihards bija neizpratnē par notiekošo...
Bet, ko domāja Pāvels? Kā viņš jutās?
Kad gājam arā no gaiteņa Pāvels mani nobučoja uz vaiga un čuksteja piedod.
Es pasmaidīju un teicu tas nekas.
Laikam ritot es apmaldījos savās domās un sapņos...
Uz brīdi, kad Rihards man visu to stāstīja škita, ka viņš kaut ko noklusē....
Esot ar Pāvelu es jutos labi, taču man bija sajūta, ka es kaut ko noklusēju.
Laiks iet, reizēm mums tas ir dots par maz, lai saprastu, kas un kā jādra. Kas ir pareizi un, kas nē. Dažreiz tas ir dots par daudz, un tu apjūc savās domās un atmiņas gaist.
Tev patiks šie raksti
