Protams, kad notika sapulce uzpeldēja citiem vārdi, kurus es tāpat uzreiz neiegaumēju, ber izrādās ka šie dvīņi nav dvīņi, bet gan pārītis un tas čalis mācīsies mūsu klasē. Sapulcē tīri pastāstija kur mums rīt ir jābūt un ko darīsim, neko vairāk, jo iepazīšanos atliksim uz rītdienu, jo skolotāja saprata, ka katrs vēlas iekārtoties un iedzīvoties savās jaunajās istabās, kurās būs japavada pirmā nakts. Mēs ejam atkal par to pašu pagrabstāva gaiteni un nonākam istabā. Es personīgi neko daudz neņēmu līdzi, jo zināju ka nākamā dienā būs jābrauc mājas un ar lielisko iespēju svētdien visas mantas vedīšu ar mašīnu. Visapkārt viss tukšs nedaudz neomolīgi, bet kāda starpība, ja blakus ir šīs kolosālās meitenes. Lai arī kauns, bet atzīšu ka es pīpēju. Kad viss bija sakrāmēts, mēs pasaucām meiteni no 11.klases, kuru pazinām un jautājām, kādu vietu kur var klusām un nepamanāmi uzpīpēt. Sperot soļus no kojām ārā, lejā ir tāda tākā maziņa garažiņa bet vieta kur pasēdēt. Uz garāžās sēž ekstravertas čalis un velk dūmu, blakus arī kaut kāds džeks, cik saprotu viņa brālis. Mēs tur neejam pīpēt, mēs tur tālāk aiz stūrīša, jo kā gan izskatīsies ka jauniņās kojās pīpē? Uzpīpējušas devāmies uz veikalu, kur no pirmā stāva istabas, mūs sauca divi čaļi. Tas čālis no tā pārīša un tas, kurš uzkrītoši mirkšķina. Kaut ko saka, bet neko nevar saprast.
Drīz būs jau pulkstens 22 00, mēs ejam pēdējo reizi uzpīpēt pirms miega. Kad viss izdarīts, sēžam istabā un dzirdam ka kāds bļauj lejstāva, jo pašām istaba ir otrā stāvā. Mierīgi, nepievēršot uzmanību, turpinam darīt lietas ko ierasti, tas ir sēdēt telefonā, jo taču 21. gadsimts, visiem nepieciešami telefoni. Pēkšņi atspāgst mūsu istabas durvis vaļā un mūsu klases audzinātāja augstā tonī saka:" Kas jūs nedzirdējat, ka stāšanās ir?" Es nodomāju, kas tas pie velna ir un nogāju lejā. Visi tie, kas bija ieradušies šovakar kojās, stāvēja vienā rindā pie sienas un pēc klasēm sauca uzvārdus, ja nosauc tavu uzvārdu un tu esi bļauj skaļā balsī - es! Visa šitā padarīšana ir galā, mēs ejam uz savu istabu, bet augšā uznāk divi džeki no 11.klases. Es pilnīgi neesmu ieinteresēta tājā, ko viņi grib no manis, jo iepriekš atņēma man čipsus, ko pirku par savu naudu. Tas nedaudz izraisa pretenzijas, jo tu esi maksājis, bet kāds uzdrošinās, bez atļaujas paņemt viņus un pusapēstus atdot atpakaļ. Necieņa! Bet par kādu necieņu es runāju, viņi ir iedomājušies, ka var šādi izrīkoties, pret cilvēkiem kas ir vājaki par viņiem un tiem kas nespēj viņiem pateikt neko pretī. Tagad jau es arī nebūšu tā, kas ies un teiks ko pretī, netaisos te tagad visiem izrādīt savas emocijas kā es sajutos par šo mazo starpgadījumu. Mums blakus istabā dzīvo puisis, kurš ir nereāli kluss. Nolēmām aiziet pie viņa un noskaidrot, ko vairāk. Iegājām vesels bars iekšā, vispār pat acis neuzmeta uz mums, Kads skaļi uzjautāja, kā šo sauc. Viņš:"Gvido, bet draugi par Jansonu" Saprotu, ka tas Jansons ir domāts viņa uzvārds. Pulkstenis jau ir pienācis 22 30, dzirdu ka kāds švilpj, vins no 11.klase uzsauc, ka laiks iet pīpēt, jo kāds ir uzjautājis atslēgu naktsauklītei. Līdzko gājām no kojām ārā, ar mums brašā solī gāja mūsu klases audzinātāja. Stāvēja un skatijās, kurš pīpē, kurš nē. Es nevarēju uzdrošināties pīpēt viņas klātbūtnē, jo tā, tomēr, ir skolotāja.
Nakts bija negulēta, ne tāpēc, ka visi staigāja apkārt, bet tāpēc, ka cita vieta un neierasta vide. Aizmigt nevarēja vispār, visu nakti kaut ko grozījos, dīdijos, līdz brīdim kad aizmigu. Tumsa. Atveru acis, jau rīts. Pirmā skolas diena sākas 10.00, tātad man ir 2 ar pus stundas lai sataisītos, bet man nemaz nav nepieciešams tik ilgs laiks. Laiku novelku pasēžot snapčatā, apskatot snapus un aizsūtot dienas snapu, lai ar paziņām dienas nepazūd. Ieskatos skapī, ieraugu baltās bikses, balto džemperi un tādu pūkainu vesti. Nodomāju, ka tas būtu piemērots priekš 1.skolas dienas. Kad tulīt jau būs 10.00 pie mums uznāk augšā ekstravertais čalis ar džeku no tā parīša, kas sākumā izskatījās pēc dvīņiem. Viņi gaida mūs, lai varam kopā iet uz klasi. Kad nonākam klasē, sēž čiepa ar dusmīgo acu skatienu un tā garā meitene. Kad klase sapūlcējās mums bija jādodas uz aktu zāli, kur notiks kaut kāda ievadīšanas skolā. Lai arī kas tas būtu. Kad tas viss ir galā, drīz jākrāmē mantas un jābrauc uz vietu kur dzīvoju, jo ir piektdiena un svētdien jaatgriežas, kad būs pilnas kojas ar jauniem cilvēkiem, jauniem stāstiem un jauniem ienaidniekiem.
