Ielu sapņi (51)21

Man nebija telefona un mugurā man nebija manas drēbes. Man mugurā bija sarkans krekls un pelēkas treniņbikses. Manas rokas bija apsaitētas un es vairs nejutu sāpes. Kur es savainoju roku? Kā es te nokļuvu? Es atceros, ka es un Leila bijām devušās iepirkties. Un tad es vairs neko neatceros. Izkāpu no gultas un aplūkoju istabu, kur es biju. Te varbūt kaut kur vajadzēja būt telefonam.  Man jāpaziņo Edgaram. Es gribēju prom. Bet man vajadzēja noskaidrot, kā es te nokļuvu, un kāpēc tajā bija iesaistīts Kriss. Nervozi staigāju pa istabu, meklēdama kaut vai datoru vai kaut ko, ar ko es varētu signalizēt. Tagad es nožēloju,  ka Džošua bija izņēmis raidītāju man no kājas. Izbraucu ar plaukstām cauri matiem, nezinādama, ko lai es iesāku. Edgars nedrīkstēja uztraukties. Un tagad viņš noteikti bija sacēlis gaisā visu Ameriku, lai mani atrastu. Es palūkojos uz gredzenu sev pirkstā un centos būt stipra. Izgāju pa durvīm un pamanīju Krisu, kurš tieši tad skatījās uz mani. Viņš pielika rādītājpirkstu pie mutes un ievilka mani istabā. Man par izbrīnu, Kriss mani cieši apskāva.

-Nekliedz,- viņš brīdināja,- Ko tu darīji mežā?  Mēs tevi atradām šoka stāvoklī..

-Es neatceros,- es godīgi atteicu,- Kāpēc mēs esam šeit? Kur ir Edgars?

Kriss klusēja, un tad skumji uz mani palūkojās,- Te tev būs labāk. Tev nedraudēs briesmas.

-Nemelo, Kriss, un saki man, kāpēc es esmu te,-

-Te ir mans bars,- Kriss klusi sacīja un apsēdināja mūs abus uz gultas,- Man vajadzēja aizsardzību, ja nu Edgars mani nodotu,- es grasījos ko teikt, bet Kriss pacēla roku, apklusinot mani,- Es viņu nodevu, jā, es jūtos slikti, bet, saproti, šiem cilvēkiem nav bijis nekā. Ne ēdamā, ne pajumtes, nekā. Tie ir pusaudži, jaunāki par mums. Man nebija iespēju viņus nodrošināt ar nepieciešamo, jo vienmēr biju tur. Bet kopš mirkļa, kad tu biji tur, es zināju, ka kaut kā man ir tevi jānozog. Nu, ne gluži tā, bet.. tas ir tikai tāpēc, lai dabūtu naudu. Te nav sakara ne ar tevi, ne Edgaru.

-Tu viņu nodevi, viņš uzskatīja tevi par ģimeni,- es sacīju. Tas salauza man sirdi. Kriss bija mans labākais draugs. Un viņš bija manas ģimenes loceklis. Viņš to bija plānojis kopš es ierados pie Edgara,- Kā tu tā varēji? Vai tu man nodarīsi pāri?

-Nē, protams, nē, tu esi mana draudzene. Bet man vajadzēja.. man vajadzēja ietekmi. Mēs uzskatam, ka Edgaram ir jākrīt no troņa,- Kriss strauji sacīja,- Un arī tu gribi sev drošu dzīvi ar viņu, vai ne? Tu negribi, lai viņš tur vairs iesaistās? Tad palīdzi man.. mums..

-Tu esi nodevējs, Kriss,- es nespēju tam noticēt.- Un draugus neizmanto..

-Paklau, paklau,- Kriss sacīja,- Te tu esi drošībā. Tev nekas nenotiks. Mums vajag tikai nogaidīt. Un lai Edgaram viss sabrūk. Tad arī tev būs miers. Un viņš būs drošībā.

-Tā ir daļa viņa,- es viņam atcirtu,- Un es tev neļaušu viņu iznīcināt. Nekad.

-Klēra, esi gudra meitene.- Kriss mierīgi sacīja,- Tu atceries, kā viņš tevi piekāva? Vēlies, lai tas notiek atkal?

-Kriss..- es nošūpoju galvu,- Nu kā tu tā varēji? Kā? Viņš tevi pieņēma ģimenē..

-Klēra, tagad man ir sava ģimene. Man ir jārūpējas par tās labklājību,- Kriss saņēma manas rokas un notupās uz ceļiem,- Es tevi lūdzu, Klēra. Lūdzu. Izpalīdzi man.

-Tu jau esi līķis.- es auksti sacīju.- Viņš tevi nogalinās. Un visus, kas te ir.

-Klēra, lūdzu..-

-Ko? Ko? Ko tu gribi no manis?-

-Piedod man,- Kriss lūdza un iedūra man kaut ko plecā,- Tagad esi mierīga,- viņš sacīja un mans ķermenis atslāba. Es centos turēties tam pretī, taču hloroforms bija iedarbīgāks.

****

Kad es attapos, es dzirdēju šausmīgu dūkoņu. Bija savāda sajūta, it kā es būtu... šūpuļtīklā? It kā es būtu gaisā. Atvēru acis un pamanīju helikoptera apakšu no mana skatupunkta. Šokā apvēros apkārt un pamanīju, ka patiešām esmu tīklā, kas svārstījās šurpu turpu, helikopterim kustoties. Zem manis bija okeāns, un zemi nevarēja saskatīt.

-Esi pamodusies?- balss man ausī jautāja un es pieskāros kreisajai ausij, kur jutu bluetooth mikrofonu,- Jo tūlīt izbaudīsi dušu. Pamatīgu dušu.

-Kas notiek?- es nobļāvos un ieķēros ciešak tīkla vijumos,- Kas notiek?

-Esi mierīga. Tas ir tikai pakacināšanai,- Krisa balss sacīja,- Es jau teicu, ka tev nekas nenotiks.

-Kur viņa ir?- Krisam fonā atskanēja Edgara balss. Kriss kaut ko nočabināja un es dzirdēju viņa sarunu. Sasodīts. Man bija bail no augstuma. Es ieķēros tīklā un lūdzos, kaut nekas nenotiktu.

-Viņa ir apmēram piecdesmit metrus virs jūras līmeņa. Kur ir nauda?-

-Nauda ir tepat,- Edgars atteica,- Es neko neredzu. Velton, ja viņas tur nebūs, es tev sprandu apgriezīšu, saprati? Pamēģini tikai viņai kaut ko nodarīt.

-Ja tu mani komandēsi, Vēber, es viņu nometīšu,- Kriss draudēja pretī.

-Kriss,  nevajag,-

-Vai tā bija viņa? Tu sūdabrāli, kur tu viņu esi licis?-

-Skaties gaisā,- Kriss sacīja un es Edgara balsi vairs nedzirdēju. Tālumā saskatīju zemi un trīs cilvēkus, kuriem pie kājām bija sporta somas,- Kriss, apstājies, tas nav normāli..

-Liecies mierā,- Kriss atteica. Tīkls bīstami sašūpojās un es iekliedzos.- Kā lai es zinu, ka tā nauda tur reāli ir?

-Edgars  tevi nepieviltu,- es sacīju un sāku raudāt,- Lūdzu, neaiztiec viņu. Nomet mani, ja gribu, bet nedari viņam pāri, es tevi lūdzu..-

-Klusē.- Kriss pavēlēja un tīkls atkal sašūpojās.- Kas notiek?

-Kas notiek?- es pavaicāju un tanī brīdī tīkls atdalījās no helikoptera sliedēm un es kritu okeānā. Kritiens ilga vien pāris sekundes, kad jutu, ka vilnis atšķiļas pret manu muguru, un es pēdejoreizi ievilku elpu, pirms ienirt ļoti dziļi.

Turies virs ūdens. Manā galvā atskanēja Aidena balss un es sāku peldēt uz augšu, lai gan man viss sāpēja. Okeāns nebija mierīgs. Bija lieli viļņi, kuri triecās pret mani kā pret akmeni, velkot mani dziļāk. Izkārpījos līdz ūdens virsmai, kad man pret galvu atsitās milzīgs vilnis un es zaudēju samaņu. Pēdējā brīdī jutu, ka tieku kaut kur vilkta. Un man ļoti sāpēja galva. Kad attapos, biju laivā un man pretī bija debesis bez neviena mākonīša. Pasmaidīju un aizvēru acis.

-Es esmu tepat,- Edgars sacīja un es saķēru viņa roku kā glābiņu.- Viss būs labi. Tikai turies.- viņš mani turēja sev rokās.- Tu esi drošībā,- viņš noteica un es dzirdēju sešus šāvienus, kas lika man sarauties,- Viņš vairs nekad tev nenodarīs pāri. Kriss ir miris.

-Edgar,- Bens bailīgi ierunājās,- Viņa ir..

Turpinājums rīt. INTRIGĀĀĀĀĀ.