http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielu-sapni-2-Alise-1/745071
Ielu sapņi 2 (2)7
Agnese/Klēra.
Es zināju, ka Alīsei kaut kas būs aiz ādas. Man bija sāpīgi apzināties to, ka mans bērns iziet cauri tam, kam gāju es, taču tas bija neizbēgami. Bet man bija grūti noturēt manu ģimeni kopā, kad mani rāva uz pusēm divas iedomu frontes. No vienas puses, bija mana ģimene, Tailers, Emīlija un Edgars, un pretī mana mazā meitina, kura bija sapinusies ar tiem, kuri nogalināja Evanu. Atceroties to, kā mana dēla pierē ieurbās lode, man izraisa murgus, un asaras acīs. Taču toreiz Alīse nezināja, ka viņas brāli nogalinājis tieši Leo. Es Edgaram lūdzu viņai to neteikt, jo negribēju kaitēt bērniņam, ko mana meita gaidīja. Tāpēc mēs klusējām. Mēs zinājām, ka tad arī mēs zaudētu Alīsi.
Es sēdēju dīvāna stūrītī, satinusies segās un skatījos uz savu vīru, kurš nespēja rast mieru. Edgars atkal piecēlās kājās un sāka staigāt pa istabu turp un atpakaļ. Nobolīju acis un viņš nosmīnēja.
-Es nesaprotu,- Edgars ērcīgi atteica,- Es viņai varētu nopirkt poniju, motociklu, man vienalga, ko, bet kāpēc tieši manai meitai ir jāsapinas ar kropli, kas mūsu ģimenei atņēmis dēlu?- Edgars aizsvilās, un es dzirdēju sāpes viņa balsī.- Un vēl paturēt tā kropļa dēlu. Tagad tev ir jāizliekas, ka esi stāvoklī, lai viņa varētu būt drošībā..- Edgars atkal apsēdās, un saķēra galvu rokās,- Kad tas viss beigsies?
Es pabīdījos viņam tuvāk un apskāvu mīļoto no mugurpuses, uzlikusi zodu viņam uz pleca,- Mīļais, nu bet tas taču ir bērns.
-Bērniem nav jābūt bērniem, Agnese,- Edgars sacīja,- Kur nu vēl no ienaidniekiem?
-Tomēr, tas bērns ir ari Vēbers un Pārkers,- es sacīju,- Viņš taču nav vainīgs.
-Jā, nav,- Edgars norūca,- Vainīga ir mana meita, idiote, kura liekas gultā par agru.
-Edgar,- es viņu sapurināju,- Viņa ir pieaugušāka par Emīliju. Viņa zināja, ko dara.
-Viņa ir stulba,- Edgars noteica un padzērās malciņu kafijas,- Kā mazais, starp citu?- viņš ar mīlošu skatienu uzlūkoja mani un noglāstīja manu mazo puncīti tik maigi, kā vienmēr.
-Šķiet, ka iemidzis,- es sacīju,- Un man arī gribas gulēt.
-Man arī,- Edgars piekrita un iecēla mani sev klēpī,- Zini, tu man kā grūtniece liecies ļoti seksīga.
-Ej bekot,- es iesmējos un pa jokam viņam iesitu,- Ar piekto pietiks. Labi?
-Nu vēl drusciņ,- mīļais nodūdoja un pārliecies man pāri, sāka mani skūpstīt tā, ka man gandrīz sāka trūkt elpas, kad es atcerējos, ka Alīse ir viena, un noteikti pārdzīvo.
-Mīļais,- es sacīju pret Edgara lūpām,- Vai tu izlīgsi ar Alīsi? Viņa ļoti pārdzīvo.
-Labi,- Edgars nelabprāt atrāvās no manām lūpām un noglāstīja man seju,- Bet pēc tam turpināsim iesakto,- viņš piebilda un noskūpstīja man vēderu,- Klausi mammu, mazais. Mīlu,- viņš sabučoja arī mani un uzkāpa uz augšstāvu. Nožāvājos, noglāstīju punci un klausījos, kas notiek augšā, kad izdzirdēju pamatīgu troksni.
-Tailer,- es uzsaucu un dēls uzreiz atnāca,- Ej, paskaties, kas tur notiek, lūdzu.
Tailers pamāja un uzkāpa augšā pa trepēm, kur skaņa apklusa. Tikpat ātri Tailers noskaities nonāca lejā un man neko nesakot, izgāja laukā. Nesaprašanā es apliku segu ap pleciem un uzkāpu uz augšstāvu, kur Edgars sēdēja Alīses tukšajā gultā, tukši verdāmies sienā.
-Viņa aizbēga,- es konstatēju. Edgars papurināja galvu,- Kas noticis?
-Tā meitene ir nelaimju magnēts,- Edgars sacīja,- Viņa pat nevar iedomāties, ko ir izdarījusī.
-Par ko ir runa, Edgar?
-Atceries tos viltus čipus, ko toreiz viņai bērnībā iedevu?-Edgars jautāja, es pamāju ar galvu,- Izlasi šo,- viņš pasniedza man vēstuli.