Ielu sapņi (157

It visur bija manas fotogrāfijas. Katrs manas dzīves mirklis bija fiksēts fotogrāfijās un dokumentēts hierarhijā pie sienas. Sākot no manām bērnu dienām līdz pat dienai, kad tiku atvesta uz šejieni. Aizturējusi elpu, es pacēlos pirkstgalos, lai pieietu pie striķa, pie kura ar knaģiem bija piesaistīti manas dzīves mirkļi bildēs. Satvēru bildi, kurā biju savā vidusskolas izlaidumā, un jutu apjukumu un nemieru kūļājamies sevī. Zem bildes glītā rokrakstā bija paraksts: “Klēra Nikola. Džjūstonas Vidusskola. 2011.gada septembris.” Nākamajā bildē biju es ar labākajām draudzenēm, atpūšoties Kalifornijas līča pludmalē. “Klēra. 2012.gada jūnijs.” Bildes no manām skolas gaitām.. Bildes, kurās esmu ar Bleiku vai draugiem. Dodoties tālāk, pamanīju bildi, kurā biju nofotografēta sēžot uz soliņa, ēdot “subway” papīrā ietītu sviestmaizi, un lasot grāmatu. Tālāk biju es, peldoties okeānā. Es pie lidmašīnas. Es ar draudzenēm. Sāku skatīt attēlus tik ātri, ka metās raibs gar acīm, un kā izbijies zvērs atkāpos. Tas mani nefascinēja. Tas mani biedēja. Es tiku vajāta, kopš sevi atceros. Gribēju Edgaram kaut ko teikt, bet manu skatienu piesaistīja bildes pie sienas. Pie tām bija izplēsumi no avīzēm par avāriju Kolorādo, kad mūsu ģimenes džips sadūrās ar traktoru.

“Meitene izdzīvo, bet ir komā. Ārsti ziņo, ka trauma esot smaga amnēzijas forma.. liecinieki ir šokā par to, kā meitenei ir izdevies izdzīvot. Tālāko policija neatklāj...” es izlasīju uz papīra sloksnes rakstīto un aplūkoju bildi. Tajā biju atainota es, tikai ratiņkrēsla ar pārsietu galvu. Tad man vēl bija tumši mati. Man tad bija apmēram septiņi gadi. Nākamajā bildē es biju kopā ar trim puišiem. Man mugurā bija balta mežģīņu kleitiņa un mēs bijām pludmalē. Nekas nešķita pazīstams.

-Ko tu esi izdarījis?- man acīs sariesās asaras un es pavēros uz Edgaru,- Tu mani vajāji?

-Nē, es tevi fotografēju.- puisis sacīja,- Es jutu tevi kā kaislību. Kā kaut ko, ko es vēlējos sev, bet uzdrošinājos turēt no attāluma. Tu mani fascinēji.

-Tu esi slims,- es nošņukstējos,- Tu esi slims, slims, slims. Kā tu vari to darīt gadiem ilgi?

-Man bija savi iemesli.- Edgars mierīgi atteica,- Šīs fotogrāfijas ir tikai manas. Neviens cits tās nav redzējis.

-Man ir vienalga,- es pacēlu balsi,- Tu mani esi fotografējis kā slims maniaks. Tu esi slims ar galvu.-

Viņš nogrozīja galvu.- Es neuzdrošinājos tev tuvoties.

-Kā tad? Kā manas bildes nonāca Krisa datorā? Kāpēc tu to darīji?

-Man vienkāršī patīk fotogrāfēt,- viņš mierīgi atteica.- Kriss mani pārprata. Viņam tika iedotas bildes, kuras viņš nopubliskoja, lai gan tur nevajadzēja būt tev. Tai  bija jābūt citai meitenei, tev ļoti līdzīgai.

-Vai viņu sauc Agnese?- es neviļus apjautājos, atceroties Sammeras teikto.

-Nē, kāpēc jautā?

-Tāpat vien,- izvairīgi sacīju,- Lūdzu, ejam prom, man ir neomulīgi te atrasties.

-Labi, ejam,- Edgars mani gandrīz izstūma no telpas, un es atviegloti uzelpoju.- Vēlies iedzert?

-Nē, es gribu gulēt. Man rīt ir jābūt universitātē,- es sacīju un nožāvājos. Puisis mani viegli saņēma aiz rokas, un izveda laukā no diskusiju telpas, cauri pagrabam, uz augšstāvu, kur mēs satikām Sonju, kura slaucīja dvielī mitros matus.

-Sveika,- viņa man veltīja draudzīgu skatienu un uzmeta skatienu Edgaram,- Sveiks, kretīn.

-Tev to pašu,- Edgars nosmīnēja un mēs uzkāpām augšup pa trepēm, kur viņš atvēra citas istabas durvis.- Šī ir tava istaba. Guli saldi, arlabunakti.- viņš ieslēdza gaismu. Apliku rokas sev apkārt un pagriezos pret viņu,- Kas noticis?

Es gribu raudāt es gribu prom. Es jūs ienīstu. Kāpēc es e esmu?

-Vai tu paliksi ar mani šonakt?- es lūdzu, un Edgars panācās uz priekšu, aizvērdams aiz sevis durvis.- Man ir bail palikt vienai..

-Tu nebūsi viena.- viņš mierināja un mani apskāva.- Ieej dušā, pārģērbies, un es tevi te gaidīšu.

-Labi,- es sacīju un atrāvos no apskāviena. Atradu istabā nodalīto vannas istabu, un tajā ieslēdzos. Uz letes pamanīju duci maisu ar drēbēm, precīzi mana izmēra, un jutu šermuļus pār kauliem. Novilku drēbes, un uzvilku platu kreklu baltā krāsā, un mežģīņu šortus. Izķemmēju matus, nomazgāju seju un mirkli skatījos spogulī. tad izslēdzu gaismu un devos atpakaļ, lai gulētu slepkavas rokās.