Ielas galā [6]0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-5/670340">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-5/670340

6

- Pirmkārt, es jau teicu, ka man pietika ar vakardienas lielo atvainošanās daudzumu. Otrkārt, kas tā ir pa kūku? – teicu, liekot visiem iesmieties, jo viņi noteikti domāja, ka sprediķis būs ilgāks, bet man šobrīd nav vēlme lasīt lekcijas.

- Šokolādes, derēs? – Lūkass pasmaidīja man pretī, uzraucot lūpu kaktiņus uz augšu, gaidīdams manu atbildi.

- Dievinu šokolādi. – atbildēju viņam ar daudz lielāku smaidu.

- Khm. – Elīna iekrekšķinajās, pat biju piemirsusi par viņas esamību.

- Pavisam piemirsu, šī ir mana dzīvokļa biedrene Elīna, bet šie ir mūsu apakšējie kaimiņi Lūkass un viņa superjaukais dēls Tomass. – iepazīstināju un Elīna izstiepa savu roku, kuru Lūkass viegli noskūpstīja. Atkal Elīna un viņas gājieni. Vakar viņa vēl bija ar Markusu, tagad jau koķetē ar nākamo.

- Priecājos iepazīties. – viņa smaidīja ar savu piemīlīgāko smaidu un Lūkass viņai atteica. – Man arī ir liels prieks iepazīties. – Galants, izskatīgs. Viņš man tik tiešām ļoti atgādina Artūru. Viņi visi ģimenē ir ļoti līdzīgi, it īpaši bērnībā, jo man Tomass atgādina to kā mēs ar Artūru pirmajā klasītē devāmies pēc skolas ābolus „ aizņemties uz neatgriešanos” - tā bija mūsu mīļākā nodarbe pēc stundām.

- Varbūt vēlaties pievienoties mums uz tēju un kūku? – piedāvāju, kamēr vēl viņi nav sākuši kaut ko vairāk.

- Tēt, drīkst? – puika pagriezies pret tēvu jautāja un man pat bez minēšanas bija zināms, ka viņš rāda savas kucēna acis, kuras var ignorēt tikai bargākais cilvēks uz planētas, kurš nemīl bērnus.

- Labi, ja tu tā gribi. – Lūkass atteica un devāmies visi uz virtuvi. Ātri nokopu savu palikušo nekārtību, kamēr Elīna uzlika vārīties ūdeni tējai. Kamēr es aizgāju uz istabu nolikt mantas, dzirdēju Elīnas skanīgos smieklus un, ja nemaldos, tad dzirdēju jautājumu vai Lūkass dzers tēju vai kafiju, tāpat kā viņa.

Ieejot atpakaļ virtuvē, Elīna jau bija ieņēmusi vietu blakus Lūkasam, kuram otrā sānā sēdēja Tomass, tas nozīmē, ka man jāsēž blakus mazajam rakarim, pret to man iebildumi nebija. Izlēmu uzreiz nesēsties, bet sagriez kūku gabaliņos. Pēc nelielas pamuļkošanās un pirkstu izmērcēšanas šokolādē, tas bija izdarīts, tāpat kā ūdens jau bija paspējis uzvārīties. Salēju tējām un kafijām virsū ūdeni, sagatavoju traukus kūkai un beidzot apsēdos. Bet mans prieks nebija ilgs, jo jau pēc mirkļa pie durvīm, kāds sāka klauvēties.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-7/671577">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-7/671577