Ielas galā [50]3

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-49/686298">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-49/686298

50

- Rūgts! – visi kliedza un jaunlaulātie, paklausīdami mūsu vēlmēm, sāka skūpstīties, bet mēs sākām skaitīt. – 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12....

- Leila, mēs varam parunāt? – manu skaitīšanu līdzi iztraucēja Deniss, Andreja brālis, kurš izskatījās noraizējies, tāpēc piekrītoši pamāju ar galvu un sekoju viņam uz istabas stūri, jo tur nebija cilvēki un troksnis nebija tik liels kā pāris metrus tālāk.

- Kas noticis? – tieši jautāju, lai ātrāk varētu atgriezties pie pārējiem, pat pie Lūkasa, kurš sēdēja pie bāra, domājot. Tas mani kaitināja, bet es viņam nevaru pārmest par to, ka viņš ar mani nerunā, jo es pati vēl neesmu ar viņu runājusi par Kristiānu.

- Kristiāns ir pazudis, pēc atgriešanās no baznīcas, neviens viņu vairs nav redzējis. – Deniss stāstīju, bet es nezināju kā šobrīd justies – kā uztraukta un noraizējusies draudzene vai kā sieviete, kurai viņš nodarījis pāri. Uztraukums, tomēr uzvarēja.

- Tu jau pārbaudīji viņa istabu un apkārtni? – jautāju, varbūt viņš vienkārši ir piedzēries un kaut kur netālu mēģina paslēpties no pārējiem.

- Protams, bet viņš nekur nav. – Deniss turpināja.

- Labi, pameklē tuvējos ceļus, es tikmēr pārmeklēšu visas istabas un centīšos noslēpt šo visu no jaunlaulātajiem. Pagaidām, ja kāds prasa, teiksim, ka Kristiāns nejutās labi un devās uz istabu. Labi? – pārjautāju un saņemot pozitīvu atbildi, devos uz trepju pusi. – Deniss, ja tu viņu atrodi padod ziņu.

- Tu tāpat. – Deniss atteica un devās uz izeju. Tikmēr es sāku pārbaudīt visas istabas pēc kārtas, bet neko vairāk par nesaklātām gultām neatradu. Ieejot Kristiāna istabā, ieelpoju viņa smaržas, kas valdīja šajā istabā. Ieslēdzot gaismu, mani gaidīja pārsteigums. Istaba bija savandīta, laikam no dusmām, bet ne tik ļoti, lai sauktu policiju un ziņotu par zādzību. Un tad es pamanīju kaut ko, kas mani pārsteidza. Uz grīdas atradās bildes. Manas bildes. Tur bija viena no mūsu brauciena uz jūru, kurā esmu sarkanajā bikini un sūtu Kristiānam gaisa skūpstu. Tas bija mūsu attiecību sākumposmā. Tur bija arī citas bildes no dažadiem ceļojumiem un viena, kas uzņemta manā un Elīnas vecajā dzīvoklī, to nofotogrāfēja Elīna, kamēr mēs maigojāmies filmas laikā. Šis bija tas brīdis, kad es sabruku uz grīdas, blakus fotogrāfijām un asaras sāka tecēt pār maniem vaigiem. Ātri noslaucīju asaras, lai tās neuzpil uz kleitas un devos uz savu istabiņu, lai sameklētu salvetes. Istaba bija tumša, tāpēc ieslēdzu gaismu un devos pie somas, no kuras izņēmu kabatslakatiņus un noslaucīju asaras.

- Piedod. – izdzirdēju klusi šņākoņu un pagriezos. Kristiāns sēdēja uz grīdas, istabas stūrī ar viskija pudeli rokā. – Man nevajadzēja tā darīt. Es tikai vēlos, lai mēs atkal būtu kopā un laimīgi tāpat kā iepriekš. Leila, es tevi lūdzu, es atkal mana draudzene. – Kristiāns nošļupstēja un piecēlās, nedaudz grīļodamies. – Nē, neesi mana draudzene, esi mana sieva! Leila, precies ar mani!

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-51/686774">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-51/686774