Ielas galā [5]0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-4/669967">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-4/669967

5

- Ui. – mani pamodināja skaļi būkšķi, kas nāca no koridora. Laikam pašai nemanot, biju iemigusi, kad atnācu mājās, pēc tam, kad atstāju Artūru un viņa radus pie slimnīcas. Lēnām izlīdu no gultas un devos skatīties, kas notiek.

- O, Leilucīt. Tu esi mājās, a es domāju, ka esi kaut kur izgājusi. – Elīna muļķīgi smaidīja man pretī kad mani ieraudzīja. Alkohols dara savu. Viņa sēdēja uz grīdas un centās novilkt savus zābakus, kas viņai par spīti vēlējās palikt uz kājas.

- Tev palīdzēt? – piedāvāju, jo ar viņas ātrumu zābaki tiks novilkti tikai pēc stundas vai divām.

- Tas būtu jauki. Bet kāpēc tu guli, pulkstens ir tikai ... – viņa satvēra savu zelta krāsas pulksteni, kas bija uzlikts uz viņas kreisās rokas un centās saskatīt ciparus. – deviņi?

- Biju nogurusi. – atteicu, šobrīd negribējās iedziļināties pārāk dziļās detaļās par šīs dienas notikumiem. – Bet kur ir Markuss, viņam taču vajadzēja būt ar tevi, it īpaši šādā kondīcijā?

- Mēs izšķīrāmies. – viņa nošļupstēja.

- Kāpēc? – palīdzēju viņai piecelties un apsēdināju virtuvē uz krēsla.

- Viņa draugu ballītē, daudzi man pievērsa uzmanību un Markuss sāka savu greizsirdības scēnu. – vārdi no Elīnas mutes sāka skanēt daudz saprotamāk.

- Pagaidi, spriežot pēc tava tērpa izvēles, tu pati vēlējies, lai viņš būtu greizsirdīgs. – atminējos, kad paskatījos uz Elīnas blūzi.

- Jā, vēlējos, bet ne jau tik ļoti. Viņš sāka kauties ar visiem pēc kārtas,pat tiem, kuri tikai paskatījās uz manu pusi. Mēs sākām strīdēties un beigās es izlēmu šķirties. – Elīna paskaidroja.

- Un kā tu atbrauci mājās? – šaubos, ka viņa dotos tik ilgu gabalu ar kājām.

- Mani atveda Simona, viena no Markusa draugu meitenēm. Viņa bija ļoti jauka. Pa ceļam Simona man pastāstīja, ka Markuss nav tas pats labākais draugs, jo viņa greizsirdības jau parādījās skolā, kad viņš sāka satikties ar savu pirmo simpātija. Viņi kopā noturējās tikai nedēļu, jo Markuss uzsprāga, kad ieraudzīja to meiteni dejojam ar citu zēnu skolas ballē, starp citu viņu pēc tā gadījuma izslēdza no skolas, jo viņs tajā vakarā sataisīja lielas nepatikšanas. Tagad es pat priecājos, par to, ka izšķīrāmies. – Elīna atbildēja.

- Labi. Tev tēju, kafiju vai iesi gulēt? – novēršoties no tēmas piedāvāju.

- Labāk uzreiz iešu gulēt. – viņa, nedaudz grīļodamās, aizgāja uz savu istabu. Pēc pāris minūtēm varēja tikai dzirdēt nelielu šņākuļošanu, kas no turienes skanēja.

Kamēr Elīna sapņoja, man vairs miegs nenāca, tāpēc uzvārīju sev tēju, no istabas paņēmu savu datoru un izlēmu nedaudz parakstīt savu stāstu. Sen neesmu neko rakstījusi, tad darbs, tad pārvākšanas, tad vēl viss pārējais, nebija laika. Iedvesmas rūķītis man šovakar sēdēja uz pleca un es uzrakstīju vairākas lapas.

***

- Darba rūķi, celies. Pie tevis ciemiņi. – Elīna mani modināja, vēl aizvien atrados pie virtuves galda, blakus man bija tagad jau aukstā tējas krūze, dators un Elīna, kas staroja tā, ka nemza neliekas, ka viņa vakar bija piedzērusies.

- Kādi ciemiņi? – nesapratu, kas mani meklē, vienpadsmitos, no rīta.

- Divi jauni puiši. – viņa pasmīnēja un norādīja uz koridoru. Piecēlos, devos turp un ieraudzīju mazo Tomasu un viņa tēti.

- Ko jūs šeit darāt? – jautāju, bērzējot acis, kas bija ar miegu.

- Mēs atnācam atvainoties. – Tomass paziņoja, bet man šobrīd labprāt gribētos iekniebt viņa vaigos.

- Un mēs atnesām konfektes un kūku. – Lūkass piebilda.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-6/670716">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-6/670716