Ielas galā [30]1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-29/677595">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-29/677595

30

Skūpsts ieilga ilgāk nekā biju domājusi, bet tas bija pārāk labs, lai to tik viegli pārtrauktu. Pat biju aizmirsusi, ko nozīmē sajust Lūkasa lūpas uz savējām. Lai arī šis bija otrais, bet viņi abi bija fantastiski. Lūkass zināja kā meitenei likt aizmirst par apkārtējo pasauli.

- Tagad es varu dabūt savu kleitu atpakaļ? – jautāju, kad mēs pātraucām.

- Nē.

- Kāpēc? – nespratu, mēs taču vēl skūpstījāmies pirms pāris sekundēm.

- Es noskūpstīju tevi nevis tu mani, tāpēc kleita paliek pie manis. – Lūkass smīnēja, viņa rokas vēl joprojām atradās uz mana vidukļa.

- Labi. – atteicu un šoreiz noskūpstīju viņu, tāpat kā iepriekšējais arī šis pārvērtās par ilgāku skūpstu.

- Tagad tu vari dabūt savu kleitu. – viņš atteica un abi ienirām dziļāk ūdenī. Pēc nelielas peldes mēs devāmies ārā no ūdens.

- Tev vajadzēs pažāvēt drēbes, viņas visas ir slapjas. – ierosināju, jo ūdenī viņu biju iemetusi ar visām drēbēm, kuras izskatījās kā tikko izmazgātas.

- Diez kurš pie tā ir vainīgs. – protams, ka es, bet viņš to bija pelnījis par saviem izgājieniem. Vienmēr jau nevar būt tā, ka Lūkass uzvar, tas nebūtu godīgi.

- Es neko nezinu. – meloju ar savu vispatmīlīgāko smīnu.

- Melo tālāk. – Lūkass pasmējās un, uzejot pie būdiņas, sāka izģērbties. Viņš novilka maiku un džinsus, paliekot vienīgi apakšveļā un pakarināja tos uz koka, bet man pavērās patīkams skats uz viņa augumu. Nedaudz to papētot izvēlējos aiziet uzvilkt kleitu, šodienai atkailināšanās, vismaz no manas puses bija pietiekama. Uzvilku kleitu un devos ārā, kur Lūkass vēroja debesis.

- Lūkass, tu zini ir pulkstens? – jautāju un viņš pievērsa savu uzmanību man.

- Nezinu, kāpēc tu jautā? – Lūkass pievērsās man.

- Es gribu zināt vai pārējie ir pamodušies, ja nē tad cik apmēram laika ir palicis, lai paspētu aizlavīties atpakaļ nemanītiem. – paskaidroju, kaut gan mani tas nemaz neuztrauc, man ir citi plāni.

- Noteikti, ka vēl nav. Man iekšā ir telefons. – es jau cerēju, ka tā būs, ja nē man vajadzētu izdomāt citu plānu.

- Kur tas ir?

- Drošā vietā, lai tu to nevarētu atrast un pasaukt palīgus. – Lūkass smaidot atteica. – Pagaidi es tulīt paskatīšos. – viņš piebilda un devās uz mājiņu. Šī bija mana izdevība. Tā kā biju paspējusi jau pirms mirkļa izņemt atslēgu, tas bija vēl vieglāk nekā biju plānojusi. Aizslēdzu mājiņas durvis un ātri paņēmu Lūkasa slapjās drēbes.

- Leila, ko tu izdarīji? Izlaid mani. – Lūkass bija pamanījis manu plānu un centās atvērt durvis.

- Piedod nevaru. Jāsteidzas atpakaļ uz māju. – smaidot atbildēju un raitā gaitā devos atpakaļ uz māju. Atriebība ir salda.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-31/677851">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-31/677851