local-stats-pixel

Iekritusī. (12)4

72 0

Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473

-----------

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-11/677924

Drīz vien pienāca sestdiena. Beigās pēc tam, kad Maiks mani izmisīgi mēģināja pierunāt iziet ar viņu ārā, es piekāpos. Piecēlos ap 9, jo Mika man sāka lēkāt pa gultu un cēla augšā, ka viņa grib ēst. Tētis vēl gulēja. Lenām piecēlos un saģērbos, tad gāju taisīt brokastis māsai un sev. Uz banāniem skatījos ar šķību aci. Tāpat kā uz lazdu riekstiem, sieru, rupjmaizi… Es jau biju gandrīz pārliecināta, ka tajā reizē, kad paliku pa nakti pie Maika, gadījās nelaime. Tētim gan vēl neko neesmu teikusi. Domājams, ka ar Maiku aiziešu līdz aptiekai nopirkt testu. Tikšanās ar viņu bija sarunāta 12.

Mika ātri vien paēda un aizgāja uz savu istabu zīmēt. Nebrīnīšos, ka viņa dienās būs māksliniece. Nevis kā viņas māsa, kurai nav talanta NE UZ KO.

Drīz vien redzēju uz virtuves sliekšņa ienākam tēti.

K – Labrīt, tēt.

Es pasmaidīju.

T – Labrīt, Katrīn.

Tētis apsēdās pie galda. Es viņam iedevu kafiju. Viņš pateicās.

K – Tēti, man pēc 2 stundām ir sarunāta tikšanās ar Maiku. Kā tev ar plāniem?

Tētis nolika krūzi un paskatījās uz mani.

T – Es biju domājis aiziet uz kino ar jums abām, bet tad tu laikam nenāksi, ja?

K – Šoreiz gan laikam atteikšos.

Es zināju, ka tētis to neņems ļaunā. Viņš tāds nav. Viņš ir cilvēks ar ļoti labu dvēseli. Tētis piecēlās un pagāja man garām. Viņš paņēma rupjmaizi. Un atkal jau garām. Man pat no smakas vien palika slikti. Tētis to pamanīja.

T – Kate, tev viss labi? Tu paliki tāda bāla.

K – Nē, tēt, viss ir vislabākajā kārtībā.

Es pasmaidīju, iedevu viņam buču uz vaiga un aizgāju uz savu istabu. Centos norīt to, kas man bija sakāpis kaklā.

Pirms taisījos uz tikšanos, iegāju internetā. Draugos bija vēstule no Ksenijas. Tajā bija rakstīts : „Hey, Kate! Tu man tā arī neatbildēji par to, kad iesi pārrakstīt bioloģiju. Pirmdien vai trešdien? Citas dienas Zaule nav.”

Lai nu kas, bet par bioloģiju man negribējās domāt it nemaz. Aizvēru viņas vēstuli un sāku domāt, kā ģērbties. Ārā tomēr auksts. Sapratu, ka džinsi un kāds džemperītis būs tieši laikā. Iegāju nomazgāties, ielikt lēcas un sataisīt matus. Kad iznācu no vannas istabas, zvanīja telefons. Tas bija Maiks.

M – Sveika, Kate! Es pēc brītiņa iziešu no mājām, nākšu uz tavu pusi.

K – Labi, tad es taisīšos un iešu ārā tevi gaidīt.

M – Labs ir, mīlu, tiekamies.

K – Es tevi arī.

Noliku klausuli un gāju uz priekštelpu. Pēc tam aizgāju atvadīties no tēta un gāju ārā. Nepaspēju pat aiziet aiz stūra, kad saskrējos ar Maiku. Viņš pasmaidīja un saņēma manu roku, un noskūpstīja. Mēs sākām iet.

K – Klau, Maik, vai varēsim tagad ieiet aptiekā?

M – Kas tad nu? Sieviešu dienas?

K – Nē, ne gluži.

Maiks laikam redzēja, ka es par to vēl nevēlos runāt, tāpēc viņš vairs nejautāja. Tā arī bija, es vēl neko nevēlējos stāstīt, līdz nekas vēl nav skaidrs. Pēc brītiņa iegājām aptiekā, palūdzu Maikam uzkavēties ārā. Paprasīju testu un nopūtos. Kad izgāju ārā, Maiks runāja ar kādu puisi viņa vecumā. Viņam bija rudi mati un zilas acis. Redzēju tetovējumu viņsam uz plaukstas. Viņš ieraudzīja mani.

? – Labi, vecais. Man jāiet.

M – Atā

Man šī balss bija kaut kur dzirdēta. Es tikai nevarēju saprast, kur tieši. Atmetu tam ar roku. Man tikai palikās.

M – Nu, vai mēs varam iet?

K – Jā, protams.

Tā pagāja gandrīz divas stundas. Pēc tam mēs gājām pastaigā pa vietējo parku. Gājām un es pamanīju, ka mums seko kāds vīrietis, aptuveni 35 gadus vecs. Es viņam nepievērsu uzmanību. Pēc brītiņa viņš sāka skriet. Viņš paskrēja man garām un paķēra manu somu. Es aiz pārbīļa neko nesapratu, un kad sapratu, ka tikko man nozaga somu, redzēju, kā Maiks viņam skrien pakaļ. Es tikai varēju noskatīties un domāt par to, kāpēc man vienmēr tik daudz neveicās, kāpēc tieši man cilvēki uzbrūk? KO es esmu izdarījusi? Redzēju, kā Maiks panāk viņu un iesit viņam. Vīrietis aizskrēja un somu atstāja. Soma bija attaisījusies vaļā. Maiks viņu paņēma un atnesa man. Kad ņēmu, nejauši nepaņēmu to aiz abiem rokturiem. Tests stāvēja tieši virspusē. Maiks to ieraudzīja.

M – Kam tev šis?

K – Es…. Nu….

Viņš saprata. Viņš paskatījās uz mani ar izmisušām acīm

K – Maik, es vēl neko nezinu. Es tikai gribu pārliecināties.

Maiks vairs nebilda ne vārda. Viņš izsauca taksi, lai mūs aizved uz mājām. Pa ceļam mēs nebildām neviena vārda. Kad piebraucām pie manas mājas un izkāpām, es pastiepos uz pirkstgaliem un centos viņu noskūpstīt. Viņa lūpas bija aukstas un nejūtīgas. Viņš laikam vēl nespēj to sagremot.

K – Maik, es nezinu, vai tas tā tiešām ir, lūdzu, Maik….

M – Labi, viss. Nevajag. Atā.

Viņš pagriezās un aizgāja. Es pati nesapratu, kas tikko kā notika. Es iegāju iekšā un apgūlos savā gultā. Es vairs neko negribēju zināt. Neko just. Neko ēst. Es paliku nejūtīga. Tā es arī nogulēju gultā visu dienu. Dzirdēju, kā mājās atnāk tētis un Mika. Kāds no viņiem ienāca manā istabā un kaut ko teica. Es tikai nesapratu, ko. ES biju iegrimusi savās domās. Pēc kāda brītiņa attapos un sapratu, ka ir jau vēls. Redzēju sev blakus gultai uz galdiņa krūzīti un zīmīti. „Uztaisīju tev karsto šokolādi. Redzēju, ka tev kaut kas lēcies, bet tu man neatbildēji. Ja kas nopietns, atnāc pie manis, es sapratīšu. Tētis”

Es padzēru šokolādi un gāju gulēt. Es pat nenoģērbos, izdarīju to vien, kā izņēmu lēcas.

Ilgi es nevarēju aizmigt. Domas šaustījās pa manu galvu kā negudras. Pēc divām stundām beidzot arī iemigu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-13/678367

72 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

kas ar testu? raxti biežāk daļas ta gribas zināt kas notiek tālāk ;(

0 0 atbildēt