Smaidot...
Tie, kas vienmēr smaida,
Kaut ko labu arī gaida,
Smaidi kamēr vari,
Un bieži, bieži to dari,
Bēdīgie tikai bēdājās,
Un ar bēdām mētājās,
Neprasi daudz,
Tomēr sniedziet, kaut nedaudz,
Gribat, brauciet uz citu salu,
Neredzot priekiem pat malu,
Redziet ārā zāli zaļu,
Un dodiet emocijām vaļu...
/AV/ 6.4.22
Ar mēru...
Manā prātā tikai svētku dienas,
Kad varēs likt dāvāto gleznu pie sienas,
Atnāk pie manis dzeja,
Kuru noteikti sūta kāda feja,
Paņem taču pauzi,
Un no rīta uzēd rausi,
Atkal jau iedvesmo krāsas,
Kuras veiksmīgi rāda man māsas,
Sanāk beidzot desmit rindas,
Bet citi tā dara no trimdas,
Svinam taču svētkus kopā,
Tikai nepārsvinieties lopā...
/AV/ 4.6.2022.
Satīt...
Tā pat jau gribas kaut ko rakstīt,
Un dažkārt citu domas satīt,
Citreiz tas jādara ar kādu kopā,
Ejot pa dzīvi roku rokā,
Atnāc pie manis svētatis gars,
Kad dēļ vāveres ir nolūzis zars,
Negaidīti uzsniga sniegs,
Un pēkšni uznāca saldais miegs,
Jāpaņem pauze beidzot,
Šo uzrakstīt steidzot...
/AV/ 4.6.22.
