"Ideālā" dzīve 460

Nu ko, nākamā daļiņa ir klāt :)



Ir 10:00 es sēžu taksī, braucu uz manām īstajām mājām man zvana telfons paceļu to.Mani pārteidz zvanītāji Zoja un Elija apvienotā zvanā.
* Telefona zvans*
Sema- Sveikas manas mīļā.
Elija- Sveika
Zoja- Kā tev iet?
S- Iet labi. Kā jums?
E,Z- Zini ms gan neiet labi, jo mūsu labākā draudzene, kura ir stāvoklī pie mums ir bijusi tikai vienu reizi, tad lad viņa bija 2.mēnesī?!
S- piedodiet.
E- Kad tu atkal atbrauksi?
S- kaut kad drīzumā.
Z- pēc gada?
Zoja pārtrauc zvanu
S- Attā Elij.
Arī Elija pārtrauc zvanu.

Ielieku telefonu atpakaļ somiņā, galvu nolieku uz Teilora pleca un izplūstu asarās.
- Vai tiešām, es būšu pazaudējusi kontaktu ar labākajām draudzenēm pasaulē? Kāpēc man vajadzēja aizbraukt uz Oksfordu? Es viņas abas mīlu, es nepārdzīvošu, ja viņas mani aitraidīs.- domāju un šņukstēju.
- Mīļā, kas noticis kāpēc tu raudi?- pamodinu Teiloru ar savu raudāšanu.
- Nekas, es nepārdzīvošu ja viņas mani atraidīs, es viņas mīlu.
- Viss būs kārtībā.

Taksis piestāj pie Elijas mājas, redzu, ka abas tajā ieiet.
- Pagaidīsi mani šeit?
- Nē, es aiziešu uz labākā drauga mājām. Vēlāk sazvanīsimies.
- Labi.

Izkāpu no mašīnas un lēnām devos uz Elijas māju, atvēru viņas mājas durvis, klusām gāju iekšā, tik pat klusi gāju uz viņas istabu, piedurvīm es apstājos.
- Mēs varētu pārteigt Semu aizbraucot pie viņas, ja viņa nebrauc pie mums- Zoja saka
- Rīt?
Pieklauvēju pie durvīm
-Seb, netraucē- Elija kliedza.
- Tad braucam rīt?- Zoja jautā.
Es klusā atveru durvis.
- Seb, tu nesaproti ej prom- abas griežoties pret mani teica.
- Un ja es neesmu Sebastiana man arī jāiet?- jautāju
- Semaaaa- abas izlecot no Elijas gultas kliedzot skrien pie manis.
- Meitenes- raudot šņukstēju.- man ir viens jautājums.
- Kāds
- Jūs abas nevēlaties būt manas mazās meitenītes krustmātes?
- Abas?
- Jā
- Mēs vēlamies.

Visu dienu pavadījām kopā.
- Laikam jāaiziet pie vecākiem.
- Šodien pēc pusstundas ir vakariņas.
- Ideāli. Man radās plāns. Es ar Eliju ieiesim pirmās pie vakariņu galda, tu gaidīsi mūsu signālu un tad ieiesi iekšā. Ok?- zoja aizrautīgi stāstīja
- Jā.

Abas meitenes iegāja manā vecāku mājā.
Teilors mani nobiedēja no aizmugures.
- ko tu te dari?
- tā ir manu vecāku māja.

Ātri viņam izstāstīju Zojas plānu un abi gaidījām signālu.
- kur tas draugos dzīvo?
- te pat netālu. Tajā mājā.- Teilors norādīja uz viņa māju.
- Es minēšu viņš tu nebija.
- Kā tu to zini?
- Gan jau redzēsi.- saņemot signālu gāj iekšā mājā.
Klusi gājām uz ēdamistabu.
- Vēl ir divas brīvas vietas?- jautāju. Visu skatieni tika pievērsti mums, pirmais, kas attapās bija mans brālis.
- Semaaa- kā vienmēr brālis mani pacēla augšā un grieza.- mana mīļā māsiņa.
- Laid zemē es esmu smaga.
- Tev tur taisnība- brālis mani āzejot teica - Teilor? Sveiks vecais.
- Sveiks.- Teilors teica.


Tagad visi sēžam pie galda un es stāstu par visu.
- Ko tad tu īsti gaidi?- mamma jautā.
- Varat minēt!
- Meitenīti?- visi kā viens jautā.
- Kā jūs? Zoja un Elija. Nu man ir skaidrs.
- Piedod, mums izspruka- abas teica.
- Nekas. Es jūs visus mīlu.
- Mēs tevi arī