local-stats-pixel

"Ideālā" dzīve 271

 68  0

Vēl viena daļiņa. Gribat vēl vienu šodien?

Zoja.

Palātā ienāk ārsts.
- Ir laiks.- ārsts pasaka un nolaiž galvu.
Ārsts ar lēniem soļiem pienāk pie Semas gultas, paņem viņas roku, pa kuru ieplūst fizioloģiskais šķīdums. Lēnām pieliem pirkstus un vadu satver ciešāk. Visi noskatās ko ārsts dara, bet es skatos Semas acīs.

Minūtes pēc kurām Sema vairs nebūs starp dzīvajiem, lido ļoti ātri. Es samirkšķinu acis un man pretī veras Semas zilās acis.
- Stop!- iekliedzos pa visu palātu.- Sema.
Visi paskatās uz Semu un aiztur elpu.
Pēc klusas minūtes ārsts visus dzen ārā no palātas un uzspiežot sarkano podziņu izsauc māsiņu.

Sema.

Kad atveru acis, Zoja pa visu palātu iekliedzas STOP. Manī veras apjukuši skatieni. Pēdējais, ko es atceros ir trieciens un tumsa, kas mani apņēma.

Markuss.

Kad Zoja iekliedzās STOP, es paskatījos uz Semu un manu ķermeni pārņēma pārsteigums.
Galvā skan tikai divi teikumi.
- SEMA IR DZĪVA! ES VIŅU NENOGALINĀJU.

Džons

Mana mazā māsiņa ir dzīva. Es tam nespeju noticēt. Tikko mēs visi lējām skumju pilnas asaras, bet tagad prieka asaras.

Edgars.

Man bija bail no Džona, ka viņš kaut ko izdarīs man un Markusam, bet tagad viņš sēž un smaidot lej prieka asaras. Tas labi, ka Sema pamodās.

Džesa.

Akdievs, mana mīļa mazā meitiņa ir dzīva, pateicoties tikai vienam vienīgam cilvēkam.
- Zoja, paldies, tev. Tu izglābi Semu.
- Par ko jūs runājat- Zoja nespartnē jautā.
- Jums taisnība- elija iekliedzas.
- Ja tu Zoja, nebūtu izlūgusies ārstam vēl divas stundas, mēs tagad sērotu- apmetos ap kaklu Zojai.
- Akdievs Zoja, tu esi varone.- visi iekliedzās.
- Neesmu, es ārstam izlūdzos tikai divas stundas.
- Kuras bija noderigas, lai Sema paliktu starp dzīvajiem.

Sema.

Man galvā skan atvainošanās un raudāšana.
- Varētu palātā pasaukt manu mammu.
- Protams. Tikai viņu.

Džesa.

Māsiņa iznāca, no palātas.
- Viņa vēlas jūs redzēt.
Visi cēlās kājās
- Nē, nē pagaidām tikai mammu.

Sema.

Mamma atvēra durvis.
- Sveika meitiņ
- Kāpēc es esmu slimnīcā? Kāpēc jūs visi raudājāt un man atvainojāties?
- Ak meitiņ...
- Stāsti mamm.
- Tātad, kad tu rīkoji ballīti, tajā Edgars un Markuss sakāvās, jo abi tevī ir iemīlējušies. Cik jauki. Labi tālāk. Tu viņiem lūdzies, lai beidz.
- To es zinu.
- Labi. Saīsināšu. Tu piedzēries, aizbrauci mājās. Puiši tevi gribēja nolikt gulēt, bet tu aizmuki. Skrēji pāri ielai pie Elijas, un tad tevi notrieca mašīna. Tevi atveda uz slimnīcu. Tu komā gulēji divus mēnešus un divas nedēļas. Tikko sākās jūnijs. Pirms divām stundām, tev vēlējās atvienot sistēmu, bet Zoja izlūdzās vēl duvas stundas. Tad mēs katrs no tevis atvadījāmies un atnāca ārsts atvienot sistēmu, bet tu pamodies. Meitiņ, es tevi mīlu.
- Es tevi ārī mamm. Mamm pasauksi Zoju un Eliju.
- Protams. A kā tu zini, ka mēs no tevis atvadījāmies.
- Man galvā visu laiku skanēja tie teikumi, ko jūs katrs teicāt.
- skaidrs, labi es saucu meitenes.

- Sema- abas meitenes ieskrēja pālātā un ieleca manā gultā.
- Zoja paldies.
- Par ko?
- Divas stundas, manā un jūsu dzīve nozīmēja ļoti daudz.
Meitenes klusēja, es viņas apskāvu
- draudenes līdz kapa malai, un arī pēc tās- nočukstēju- Friends 4Ever
- Friends 4Ever
- Es jūs mīlu meitenes.
- Mēs tevi arī
- Tev jāizrunājas ar Edgaru un Markusu- Zoja teica
- zinu- smagi nopūtos.
- Nepūt, kas būs pirmais- Zoja teica
Paraustīju plecus.
- Edgars- Elija teica

Abas meitenes izgāja no palātas, un pēc viņām ienāca Edgars.
- sveika!
- Sveiks.
- Sema, es
- Es zinu!
- Ko? Kā? meitenes!
- Nē, man galvā skanēja visu jūsu teikumi.
- Skaidrs.
- Tā ir taisnība?
- Kas?
- Tas, ka tu esi manī iemī...
- Iemīlējies? Jā.
Edgars pienāca pie mani, noskūpstīja pieri, pagriezās un aizgāja.

Pēc Edgara palātā ienāca tētis.
- sveika, meitiņ
- sveiks.
- Akdievs, man tā pietrūka tavas balss
Tētis mani apskāva
- Markusu pasaukt
Pakratīju noraidoši galvu.
- Džonu
Pamāju.

Palātā ienāca noraudājies Džons. Un aiz viņa Beta.
- Māsiņ, piedod, ka aizbraucu.
- Viss kārtībā.
- Nav gan, ja es
- Beidz, ja tu nebūtu aizbraucis, tu nesakti Elizabeti, jums nebūtu mans krustbērniņs, jūs nebūtu precējušies un var saukt vēl un vēl iemeslus.
- Tev taisnība
- Sema, es priecājos- Elizabete mani apskāva.

Pēc viņiem palātā ienāca Stefans un Sebastians.
- Sveiki!
- Piedod man kad nebiju tav blakus- Sebastians sāka atvaiboties
- Viss taču kārtībā.- Sebastians mani apskāva un izgāja
- Sveika- Stefans sacija
- Sveiks.
- Sema, es nezinu ko es darītu bez tevi, tu esi un būsi mana labākā draudzene.
- Un tu mans labākais draugs
- Uz mūžiem- kopā noteicām
- Tev jāaprunājas ar Markusu
- Nē
- Jā, es viņu saucu.

Palātā lēnām iesoļoja Markuss.
- Sveika. Piedod man
- Sveiks. Nāc šurp.
Markuss apsēdās gultā un es savas lūpas pieliku viņa lūpām. Cik sen es nebiju jutusi šīs saldās maigās lūpas.
- Sema. - viņš strauji pārtrauca skūpstu- es. Man tev kaut kas jāsaka.
- Tev ir cita- tas bija pirmais kas man iešāvās prātā

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Nākamo
 0  0 atbildēt