Human with feelings #72

Mēnesi nebija jaunu daļu, jo nu skola, bija jātiek galā ar sevi un savām domām, nebija laika pievērsties rakstīšanai.
Šo daļu rakstīju mēnesi un vairākas reizes pārrakstīta un labota beidzot var nākt pie jums.


--------- Es esmu laimīga ! ---------


Neticami, bet tas bija Maiks.
Viņi viens otru patiesībā nepazina, gāja viens otram garām kā vienkārši svešinieki, bet tad Maiks ieraudzīja to kad Eva tiek apzagta.
Viņi devās ar vienu un to pašu vilcienu pie manis un pa ceļam viens otru iepazina, bet lielāko ceļu pavadīja klusumā, iegrimuši savos telefonos.
Daudzi cilvēki baidās atvērties un runāt, jo viņiem ir bail , kad kādam viņš nepatiks vai arī baidās no atraidījuma.
Maiks izkāpa ātri.
Eva atbrauca pie manis un izkāpa stacijā. Mēs skrējām pretī viena otrai un samīļojām viena otru tik stipri ka gandrīz zaudējām spēju elpot.
Eva smaržoja brīnišķīgi, pēc kanēļa un dzērvenēm.
Lai arī cik ļoti es būtu sasmaržojusies neviens to nesajutīs.
Tā nebija parasta samīļošanās , tā bija vislabākā samīļošanās manā dzīvē.
Mēs abas aizgājām uz kafejnīcu ,šoreiz, tomēr izvēlējāmies dzert kafiju, kautgan abas mīlam tēju.
Vēlāk es Evu nolēmu aizvest uz vienu ļoti mīļu vietu - uz pamestas rūpnīcas jumtu.
Sākumā Evai bija bail, bet vēlāk viņa šīs bailes pārvarēja.
Uzkāpām pa ugunsdzēsēju trepēm un pirms to darījām pārbaudījām vai te neviens neapsargā.
Kad uzkāpām uz jumta uzklājām uz tā segu, izvilkām no tā brendiju un cigatetes.
Es pirms tam nebiju tā īsti smēķējusi, tikai ievilkusi dūmu un norīstījusies, bet Eva mani pamācīja.
" Tas nav nekas traks ievelc un izpūt " - teica Eva
Man bija bail vai mūs nepieķers, jo daudziem tas ir beidzies bēdīgi.
Mēs izvilkām spoguļkameru un viena otru bildējām, tās bija vislabākās bildes, kādas mums jebkad bijušas.
Mēs abas gulējām uz jumta un klausījāmies mūziku un daudz runājām par visu. Pilnīgi visu.
Taisījās satumst un nolēmām doties uz manu māju. Nokāpt no jumta bija pagrūti, bet ar to tikt galā bija viegli.
Kad ieradāmies mājās mamma jau bija uztaisījusi vakariņas.
Eva sākumā viņai nepatika, bet beigās viņai viņa iepatikās.
Bijām paēdušas un nolēmām doties uz manu istabu.
Mēs lēkājām pa gultu, klausījāmies mūziku un ēdām.
Tākā ir ziemassvētku laiks nolēmām skatīties " Viens pats mājās " Istabā bija lampiņas, tēja, mandarīni , sega un Evas siltums. Tas bija brīnišķīgi
Tajā brīdī es patiešām biju laimīga.