https://www.youtube.com/watch?v=uT1BuLYt2RU">Dziesma
Šodien esmu baigi čaklais, tapēc pievienoju vēl vienu nodaļu. Vērtējiet, pieņemu kritiku and uzslavas. Paldies, visiem kuri lasa manus stāstus.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Heivs-7/741044
Ir pagājusi vesela stunda, bet mēs vēl neesam atraduši tos sfagnus, tas ir briesmīgi, jo tev ir tāda sajūta, ka meklē to kas nemaz nepastāv. Esmu izārdijis visas sūnas, pārbaudījis visus kokus, visu šo mežu pa 180° esmu pārbaudījis, vismaz man tā šķiet. Īferite ir ļoti lielā attālumā no manis.
"Varbūt liekam mieru ar to zāļu meklēšanu, es iztikšu." bļauju, lai viņa dzird. Man tiešām apnicis ir meklēt, nopietni.
"Nē, tu neiztiksi!" Īfe dusmīgā balsī nobļauj. "Un vispār tu esi ļoti nepacietīgs. Meklē! Neko nevar atrast, ja nemeklē un nekad nevajag padoties."
"Ja sieviete tā saka, tad tā arī ir jādara. Nedrīkst atteikt tik gudrai un skaistai sievietei, tas būtu noziegums." uzsaucu. "Jā, tas ir tiesa, ka esmu nepacietīgs." vēlreiz uzsaucu.
"Awww...paldies tev - nepacietīgais problēmu bērniņš. "
Jāsāk no viena stūra un jāmeklē tik ilgi kamēr atradīs. Labi, ka man līdzi ir savs telefons un austiņas. Klausīšos mūziku un tad jau būs labi. Ielieku tās sev ausī un uzslēdzu Nirvana "Lake of fire" .
Pēc 30 minutēm vēljoprojām ne es, ne Īfe neesam atraduši sfagnus. Esmu noguris un man ļoti prasās pēc kūpošas tases kafijas ar cukura un kanēļa kārtiņu. Sapņotājs es esmu un vēl pie tam liels sapņotājs. Man ir jāatpūšas. Apsēžos sūnās, atspiezdamies pret koka stumbru. Izbraucu rokas cauri sūnām un sajūtu meža smaržu, tā ir dievīga. Man patīk meži. Esmu izplēsis lielu sūnas saisķi, paskatos uz melno zemi, tur aizrāpo simtkājis, jā tas ar simts kājām.
Skatos uz skaisto bērzu kurš atrodas man tieši pretī. Vai tiešām esmu atradis sfagnus, vismaz man tā liekas, vismaz pēc bildes kuru man rādija Īfe tā šķiet.
- Īfe? -
- Jā. -
-Man ir aizdomas, ka esmu atradis to ko meklējam. Panāc paskaties. -
Īfe atskrien un vēro manis atrasto augu. Viņa to aptausta un saka.
-Man lielais, lielais varonīt! Tie ir sfagni. Tu tos atradi.-
-Jā,laikam jau, ka es.-
-Kurš vēl teica, ka iztiks, ka vēlas padoties un mest visu malā?-
-Es, bet laikam tā bija kļūda. Kļūda un es to atdzīstu.- pasmaidu.
-Nāc, ejam mājas. Izdakterēsim tavu pušumiņu, puisīt.-
***
"Ejam uz viesistabu" īfe izbraukdama saviem biezajiem un ar skujām apbirušajiem matiem nosacīja.
Iedams iekšā viesistabā es redzu kā Īts ar Līzi mīlējās, tas bija neveikli.
"Ou, es ļoti atvainojos, bet nejūtaties traucēti." Momentā aizveru durvis un nopūšos.
Manuprāt, ka tas viss ir par ātru, kas tur starp viņiem notiek, bet tās jau nav manas problēmas un manas darīšanas. Mans trakais draugs. - nodomāju pie sevīm.
Ja šī nodaļa pārsniegs +50 plusiņus vismaz, tad šodien no manis sagaidīsiet arī nākamo nodaļiņu.
Ar cieņu,
jūsu putncilvēks! :°°
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Heivs-9/741136
