Sākums nebūs tik interesants, bet gaidiet nākamās daļas. 
Saulains sestdienas rīts, ir gandrīz 8:30 un Megana pamostas dēļ kaķa saucieniem aiz durvīm. ‘’Atkal tas kaķis...’’ –Megana norūcēja. Viņa ar plikām pēdām izlēcot no gultas, iespiedzās :‘’Mamm, grīda ir auksta, piesildi māju, ak šausmas!’’. No lejējā stāva atsaucās mamma – ‘’Tev pašai ir savas rokas un kājas, tu vari uzvilkt čības, vai zeķes, tētis pašlaik taisa mājas apkures katlu, jāuzgaida!’’. ‘’Šī diena jau ir iesākusies neveiksmīgi’’ – teica Megana. ‘’Mamm, pasauc to kaķi lejā, viņš visu laiku ņaud!!’’ – Megana pukstēja. Mamma neatbildēja un nedzirdēju, ka viņa kaķi būtu saukusi lejā. Atvēru durvis, kaķis ieskrēja iekšā pa durvīm un uzreiz aizskrēja uz manu vannas istabu. –‘’Ak jā, kaķa rotaļlieta palikusi manā vannas istabā..’’ Sataisīju matus copē un gāju lejā. Viss smaržoja pēc kaut kā garšīga. ‘’’Mmm , Pica!’’ Aizskrēju līdz cepeškrāsnij un ieraudzīju lēnām kūstošo sieru virsū uz picas. Megana iesaucās – ‘’Mamm, cik vēl ilgi jāgaida?’’ Mamma iesaucās atpakaļ – ‘’Līdz kam?’’ Megana smiedamās atbildēja – ‘’Līdz picai!’’ –‘’Vēl piecas minūtes, vari iet izmazgāt zobus pa to laiku.’’ Pagājušas piecas minūtes, es esmu izmazgājusi zobus, nu traucu lejā ēst picu. Uzlieku, paēdu, pasmejos ar vecākiem un dzirdu, zvana telefons..
‘’Daniele!’’ – es iesaucos. Uzskrienu augšā uz istabu un ļoti satraukta paceļu telefonu, sāku klausīties ko Daniele stāstīs.. – ‘’Megan, tu nespēj iedomāties, žēl, žēl, tiešām, ka tu vakar netiki, tā ballīte ir viena no labākajām ballītēm manā mūžā!’’ – ‘’Mhm, nu , stāsti, kas vakar tur notika!’’ – Es ieinteresēta atbildēju. Daniele sāka stāstīt – ‘’Nu, ar ko lai sāk, es vakar gaidīju tevi pie mājas durvīm līdz 19:00, bet tu uzrakstīji īsziņu – Es netieku, jāpieskata brālēns. Pēc tam bēdīga, gāju pie Kristera, kurš mani gaidīja mašīnā. Aizbraucām pie Rūda, sākām ballēties. Bija daudz alkohola, bet tā kā ļoti neatbalstu nodzeršanos, dzēru tikai kaut ko vieglu. Bet es aizrāvos. Pēc vieglā ‘’Džona’’ jau aizgāja ‘’Arseničš’’ utt. Mazliet nožēloju, bet jautri bija. Un tur bija Daniels, Megan, Daniels!!’’ Daniele apklusa. Pēc neveiklā klusuma, es iesāku – ‘’ Viņš tur ar nevienu nepinās?’’ – ‘’Nē, tikai man visu laiku prasīja, kur tu esi, Megan, lai arī cik reizes es teicu, ka mājās, viņš teica, lai zvanu tev un saucu šurp.’’ Es dzirdēju, ka kāds nāk uz manu istabu un pateicu Danielei – ‘’Pēc pusstundas pie vecās slimnīcas!’’ Manā istabā ienāca mamma un teica – ‘’Tu uz piecām minūtēm varētu pastaigāties ar suni?’’ Es, protams, piekritu, bet ar norunu, ka pēc pusstundas varēšu iet satikties ar Danieli. Mamma piekrita. Es ātri izmazgāju savus brūnos matus, mazliet izžāvēju, bet, taisoties tālāk tie izžuva pavisam, ātri iezīmēju uzacis, bet skropstas nekrāsoju, negribējās. Ātri uzvilku džinsus, jaku, paņēmu somu, paņēmu sunim siksniņu un izskrēju ārā, bija tieši pagājusi pusstunda, un Daniele uzrakstīja SMS ar tekstu – ‘’Kur esi? Es gaidu’’ ātri izlasot gāju kopā ar suni uz veco slimnīcu. Paspēju, samīļojos ar Danieli un izrunāju visu, ko vajadzēja. Daniele mani pavadīja līdz mājām un teica – ‘’Tad jau pirmdien skolā!’’ Pamāju ar galvu un iegāju istabā. Rīt jābrauc pie vecmāmiņas, jāpalīdz, man protams, nav nekas pretī, bet gribas ar draugiem iziet laukā, bet nekas, vecmāmiņai jāpalīdz. Iegāju savā istabā, paskatījos pulkstenī, jau 14:02, izdomāju iet paskatīties TV, ieslēdzu, iemigu uz pusstundu, bet mani pamodināja SMS no sen neredzēta drauga – ‘’Čau, Megan, te Daniels, piektdien pie manis ballīte, vēlies ierasties? Varu atbraukt tev pakaļ!’’ Mana sirds ietrīcējās...
