Grēku pilsēta (9)0

Ātrums.

Man nebija daudz laika, lai izvāktos no mājas, pirms Raiens to pamanītu. Uzvilku mugurā jaku, uzrāvu kapuci pāri galvai, apsedzu Emīliju, un skrēju ārā no mājas. Biju jau paņēmusi mašīnas atslēgas, un atstājusi zīmīti, ka devos šo un to pārmeklēt, lai neuztraucās. Steigšus iekāpu Skaivas mašīnā, un, izņemot U veida pagriezienu izbraucu no mājas piebraucamā ceļa. Ieliku telefonu turamajā un uzrunāju to ar balss komandu.

-Atrast kartē “Ziedoņus”, dot norādes,- es sacīju. Kamēr telefonā tika meklēta informācija, es drošības pēc izsaucu policiju. Teicu, ka tur var būt bīstamas personas, bet vairāk neko konkrētāk neteicu. Beidzot monotonā balss telefonā sāka man dot norādes, uz es ātrumā metos turp. Mani nelika mierā tas, kāpēc “Romeo” tik ļoti interesēja tas, ka es atgriezos. Un kas bija šī vīrieši, ar ko Skaiva čatoja?

“Nogriezieties pa kreisi. Galapunkts sasniegts.” Robotiskā balss paziņoja. Paņēmu telefonu sev līdzi, un grīļīgi izkāpu no mašīnas. Lēni aizvēru durvis un uzmetu skatienu namiņam. Tajā nebija nekā neparasta. Tas atradās pie Ziedoņu ezera, tam apkārt bija dažādi mazdārziņi, un namiņš bija jauks. Ierāvos dziļāk jakā un klusi pielavījos pie loga. Diemžēl to aizsedza tumši sarkani, biezi aizkari, un es neko neredzēju. Saņēmusi dūšu, es devos iekšā pa durvīm, un, kad biju iekšā, piesedzu degunu ar piedurkni. Te smirdēja. Pēc veca ēdiena, alkohola un netīrības. Aizsegusi degunu, es paspēru nost vistas gaļu mērcē, kas bija uz papīra šķīvja, un uzmetu skatienu izšķaidītajam datoram uz zemes. piegāju pie tā un pagriezu datoru kā nākas. Bet tas nebija glābjams. Podziņas bija izbirušas kur nu kurā, un displejs bija izšķaidīts. Tomēr tajā  varētu būt kāda informācija... es prātoju un paņēmu datoru sev. Pazinu kādu cilvēku, kurš saprata datorus labāk nekā cilvēkus. Vairāk nekā te nebija. Ne gultas veļas, ne vēstuļu, nekā. Tikai vecs ēdiens, un smaka. Un alkohols. Daudz alkohola. Namiņā bija tikai viena istaba, un nebija nekas cits, ko pārmeklēt.

Tad ko Skaiva te meklēja? Ar ko viņa te tikās un kāpēc?

Jau taisījos iet prom, kad uz zemes pamanīju mazu bildīti. Pieliecos pie tās un pamanīju, ka tā ir mana un Armanda bilde, kas viņam bija atslēgu piekariņā. Savējo es jau sen pazaudēju... kā tā nonāca te?

Nelaikā ieradās policija.- Sveiki, jūs zvanījāt,- sieviete teica, un tāpat kā es, aizsedza degunu,- Kas tieši noticis? Vai kāds šeit bija?

-Nesen ir bijis,- es sacīju,- Vai jums nav zināms, kurš šeit dzīvo?

-Te dzīvo kāds vīrietis ar diviem dēliem, viņa draugu un kādu skuķi,- policistes kolēģis sacīja, pievēršot mūsu abu uzmanību sev. Puisis bija Skaivas vecumā.- Puikas laikam ir aizvesti pie mātes, bet trijotne te uzturas šad un tad.

-Kā tev tas ir zināms?- policiste dusmīgi vaicāja,- Saki man!- izklausījās, ka viņa bija puikas māte. Es tikmēr turpināju meklēšanu, cenzdamās nedzirdēt sarunu.

-Es te reiz braukājos ar riteni, biju kopā ar klasesbiedru,- puisis sacīja,- Un te nu tas bija. Mums likās, ka te neviens nedzīvo, un pieklauvējām. Atvēra tie puikas, un aicināja mūs spēlēt datorspēles. Mēs piekritām. Vecāki ieradās pēc mūsu aiziešanas. Šad un tad mēs atgriezāmies te, jo te dzīvojošais vīrietis piedāvā bērniem visādas izklaides un labumus. Viņš mīl bērnus,- puika nokaunējies teica.

-Par to. Par to mēs parunāsim mājās. Tagad paraugi, vai neatrodi kaut ko.- sieviete pret mani pavērsa maigu skatienu,- Vai ir kaut kas konkrēts, ko jūs meklējat?

-Ir divi vīrieši, ar ko sarakstās mana māsas meita. viens no šīm vīriešiem viņu apreibinājis ar kaut kādām vielām, un vēl sazin ko darījis,- es sacīju, un uz zemes atradu prezervatīvu paciņu,- Sasodītie kropļi,- es iesaucos un pieliecos lai paceltu mazo kastīti.

-Izsludini meklēšanu,- sieviete sacīja savam pāriniekam,- Vai meitenei viss kārtībā?

-Ne gluži. Viņa ir psihoneiroloģiskajā slimnīcā,- es sacīju,- Pēc zālēm viņai iestājies apdullums, viņa neko neatceras. Bet man šķiet, ka...

-Atradu!- jaunais puisis iesaucās un pacēla pret mums mazu, caurspīdīgu maisiņu, kurā bija kaut kāds pikucis, kas bija līdzīgs sūnām, tikai mīkstāks, un pufīgāks.- Šo uz ekspertīzi?

-Jā,- sieviete teica,- Šķiet, ka mums ir darīšana ar kaut ko nopietnu. Namiņš tiek slēgts.- viņa izziņoja, un, paņēmusi rāciju, izgāja no namiņa.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Greku-pilseta-10/712165