Sveiki Spocēni! Tā kā lasīšana ir mans hobijs, man ienācā prātā padalīties ar grāmatām kuras esmu izlasījusi un iesaku citiem. Vēlos lai komentāros ierakstiet grāmatas kuras jūs iesakāt. Bet es nevienu nespiežu.
Jau no mazotnes lasu grāmatas kas neatbilst manam vecumam, es nekad neievēroju kad man teica lai lasu kaut ko kas ir manam vecumam, tā nu visi pārtrauca man atgādināt lai lasu sava vecuma grāmatas un es turpināju lasīt piaugušo grāmatas.
Perfekta laulība? Vai tomēr perfekti meli?
Ikviens pazīst kādu laulātu pāri, kuri ir līdzīgi Džekam un Greisai. Viņš ir tik izskatīgs un bagāts, viņai piemīt šarms un elegance. Viņš ir pieprasīts advokāts, kurš līdz šim vēl nav zaudējis nevienā tiesas prāvā, viņa ir lieliska mājasmāte, talantīga dārzkope un pavāre, turklāt rūpējas arī par slimo māsu. Ar savu saskanīgo šarmu un smalko vakariņu gaisotni viņi apbur ikvienu, kas viesojies viņu mājās. Un jūs labprāt iepazītos ar Greisu tuvāk.
Tomēr tas praktiski nav iespējams, jo kļūst skaidrs, ka Džeks un Greisa ir nešķirami.
Kāds to varbūt sauks par patiesu mīlestību. Citi, iespējams, brīnīsies, kāpēc Greisa nekad neatbild uz telefona zvaniem. Vai arī kāpēc Greisai nekad nav laiks tikties, lai kopīgi iedzertu kafiju, – viņa taču nekur nestrādā! Un diez kāpēc viņai nekad nekā nav līdzi, kad viņa ir izgājusi no mājas? Pat ne pildspalvas. Un kāpēc pie visiem mājas pirmā stāva logiem ir tik sarežģīti metāla drošības slēģi?
Un kāds, iespējams, aizdomāsies par to, kas notiek šajā namā pēc tam, kad vakariņu viesi ir aizgājuši un ārdurvis – aizslēgtas...
Triloģijas pirmā daļa.
Daniels Grigori nez kāpēc šķiet ļoti pazīstams.
Noslēpumainais, atturīgais puisis piesaista Lūsijas Praisas uzmanību jau tajā pašā brīdī, kad viņa to ierauga savā pirmajā dienā pāraudzināšanas skolā “Zobens & Krusts” Savanā. Viņš ir vienīgais gaismas stars vietā, kur ir aizliegti mobilie telefoni, pārējie audzēkņi ir jukuši un katru kustību uzmana novērošanas kameras.
Vienīgi Danielu galīgi neinteresē Lūsija, un, lai tas būtu pilnīgi skaidrs, puisis no viņas izvairās. Bet viņa nespēj rimties. Daniels meiteni pievelk kā uguns naktstauriņu, un Lūsijai ir jānoskaidro, ko viņš tik izmisīgi grib paturēt noslēpumā... pat ja tāpēc būtu jāmirst.
Sūzenas Kolinsas Bada spēļu triloģijas pirmais romāns “Bada spēles” ir viens no pēdējo gadu spožākajiem veikumiem pusaudžu literatūrā. Tas ir fantāzijas caurvīts vēstījums par sešpadsmit gadus veco Katnisu Everdīnu – meiteni, kura izaug pasaulē, kas ir pārcietusi vairākas spēcīgas katastrofas... No kādreizējās Ziemeļamerikas pāri ir palikušas tikai drupas. Iepriekš tik vareno kontinentu tagad dēvē par Panemas valsti. Tā ir sadalīta 12 reģionos. Valsti pārvalda visu redzošā valdība no galvaspilsētas Kapitolijas. Katru gadu galvaspilsēta organizē bada spēles. Uz tām katram reģionam jāsūta viens zēns un viena meitene. Cīņa notiek uz dzīvību un nāvi. Šis ir romāns gan par patiesu draudzību un mīlestību, gan arī par naidu, alkatību un nežēlību. Sūzena Kolinsa romānā apraksta Katnisas cīņu par izdzīvošanu, cieņu un iespēju atgriezties mājās, atklāj cilvēka fizisko un prāta spēju robežas un stāsta par to, ka izdzīvošanas vārdā cilvēks ir gatavs uz visu.
Kventins Koldvaters ar smadzenēm noteikti nav apdalīts – viņš ir spējīgs iemācīties absolūti jebko un viņu sagaida spoža karjera kādā no ASV labākajām universitātēm. Ir gan neliela problēma – Kventins šai dzīvei neredz nekādu jēgu, nezina, ko ar sevi grib iesākt, un vispār viņam šķiet, ka šī ir pārāk plakana pasaule, kurā kāds nolaidīgs klerks ir pieļāvis birokrātisku kļūdu un iedalījis Kventinam nepareizo dzīvi. Daudz labprātāk viņš dzīvot bērnu grāmatu Filorijā, kas šķiet kā pats paradīzes un pilnības iemiesojums. Un par to plakano pasauli Kventinam ir taisnība – izrādās, ka šai pasaulē patiesi eksistē arī burvji un maģija, un arī pats Kventins ir gana gudrs, lai kļūtu par burvi. Tā nu viņš mācības uzsāk burvju koledžā Breikbilā, bet tas itin nemaz nav tik vienkārši kā visādās fantāzijas grāmatās tas aprakstīts.
Ko nākamajām paaudzēm vēsta melnais akmens, pagaidām nav zināms. Toties arheologi, šķiet, atklājuši kādu citu Uguns kraujas noslēpumu. Dāvis un Nauris strādā izrakumos, lai atrastu tam pierādījumu. Ja izdosies, beidzot kļūs skaidrs, kāpēc šo vietu sauc par Uguns krauju.
Bet koru cilts pēc Vardota nāves necik tālu nav tikusi. Tā iestrēgusi purvos šaipus Boreshenas upei. Izskatās, uz mūžīgiem laikiem. Vai jaunajam virsaitim Ardim kopā ar savu draugu, kuram nav ne vārda, ne vecāku un kuru ļaudis iesaukuši par Čūsku
Dīdītāju, izdosies atrast sabiedrotos? Vai viņi spēs uzvarēt cilts vecākā savtīgumu un varaskāri? Vai tiks galā ar Ezerpilī valdošo apātiju un bailēm? Lai to panāktu, būs jāizcīna ne viena vien cīņa. Līdz beidzot, bēgot no čūsku valstības, koru likteni izšķirs viņu bijušie līdzgaitnieki skalvji. Ejot pretī rietošai saulei, tie tikuši tālāk par koriem. Viss atkarīgs no tā, vai viņi bijušos ciltsbrāļus tagad laidīs cauri savai zemei vai arī ceļu nāksies izcirst ar cirvjiem?
Koledžas studenta Džo mērķis ir vienkāršs – pabeigt mājasdarbu angļu valodā. Viņam jāintervē nepazīstams cilvēks un jāuzraksta īsa viņa biogrāfija. Nodošanas termiņš tuvojas, tāpēc Džo dodas uz netālo pansionātu meklēt kādu atsaucīgu cilvēku. Tur viņš iepazīstas ar Karlu Aiversonu, Vjetnamas kara veterānu... kas notiesāts par slepkavību. Tā kā Karlam palikuši vien daži mēneši, ko dzīvot, viņš pēc trīsdesmit cietumā pavadītiem gadiem veselības stāvokļa dēļ pārvietots uz pansionātu.
Rakstot par Karla dzīvi, jo īpaši par Vjetnamā izrādīto drosmi, Džo nespēj aptvert, kā bezbailīgais karavīrs varēja kļūt par nicināmu noziedznieku. Ar savas kaimiņienes Lilas palīdzību Džo ķeras pie patiesības noskaidrošanas un pa pavedienam vien šķetina Karla notiesāšanas sāgu. Jo vairāk viņi noskaidro, jo lielāka aug spriedze. Vai Džo pagūs atklāt patiesību, pirms nebūs par vēlu izvairīties no draudošām briesmām?
Īsti nemaz nezinu cik daļas ir šai grāmatai, taču latviski tulkotas ir tikai piecas.
Dodoties uz Ņujorkas klubu “Pekle”, piecpadsmitgadīgajai Klerijai ne prātā nenāk, ka viņa kļūs par slepkavības liecinieci. Tā ir Klerijas pirmā tikšanās ar Ēnu Medniekiem – karotājiem, kuru misija ir atbrīvot pasauli no dēmoniem un savaldīt vilkačus un vampīrus. Tā ir arī viņas pirmā tikšanās ar lielisko zeltmataino Džeiku.
Bet kāpēc dēmoni pēkšņi sākuši interesēties par tādu parastu meiteni, kāda ir Klerija? Kur tik neizprotami pazudusi viņas māte? Un kā Klerijai piepeši izdevies iegūt Redzējumu? Ēnu Medniekiem tas noteikti ir zināms...
Kas gan to varētu iedomāties, ka četras minūtes var mainīt visu?
Šī būs viena no sliktākajām dienām Hedlijas dzīvē... Viņas tēvs Londonā precēsies ar sievieti, kuru Hedlija nekad nav satikusi, un meitene vienkārši nokavē lidmašīnu.
Nekad agrāk Hedlija nav ticējusi liktenim... Bet šī izrādās tieši tā diena, kad viņa satiek Oliveru – iestrēgusi Ņujorkas lidostā. Viņš ir anglis. Viņš ir stilīgs. Un, kā izrādās, viņš lidos kopā ar Hedliju
Hedlijas un Olivera stāsts, kas aptver divdesmit četras stundas, liks tev noticēt, ka patiesa mīlestība tevi atradīs tad, kad tu to vismazāk gaidi.
Te būs viens neliels fakts
Jums būs jāmirst.
1939. gads. Nacistu Vācija. Visa valsts ir aizturējusi elpu. Nāvei vēl nekad nav bijis tik daudz darba.
Līžele, deviņus gadus vecs meitēns, dzīvo pie audžuvecākiem Himmelštrāsē. Viņas tēvs un māte ir aizvesti uz koncentrācijas nometni. Līžele zog grāmatas. Šis ir stāsts par viņu un par Himmelštrāses iedzīvotājiem, kad sāk krist bumbas.
Mazliet noderīgu ziņu
Šo stāstu jums stāstīs nāve
Pavisam īss stāsts par
* meitēnu
* akordeonistu
* dažu labu fanātisku vācieti
* žīdu dūru cīkstoni
* un zādzībām bez skaita
Vēl viena lieta, kas jums jāzina
Nāve pie grāmatu zagles naks trīs reizes
Kādas mazpilsētas stacijā jaunais pārmijnieks Linards gādā, lai vilcieni uz fronti un no tās droši paietu viens otram garām. Tie ved karavīrus, munīciju, retāk cilvēkus no nekurienes uz kaut kurieni. Kādā reizē steidzīgais frontes vilciens aizķer cilvēku pilnā sastāva pēdējos vagonus, un Linards sadauzītajā vagonā starp mirušām sievietēm atrod meiteni, kura elpo.
Ko iesākt, ko darīt? Atstāt – nozīmē atdot nāvei. Ziņot vācu okupācijas iestādēm – gandrīz to pašu. Vest uz mājām – vecāki nepieņems, baidīsies riskēt. Linards izdara tā, ka meitene paliek dzīva, bet viņš to pazaudē. Gadi iet, meitene pieaug, bet Linardam sirdī ne dienu vairs nav miera.
Būtu labi, ja pie grāmatu aprakstiem būtu devusi arī iemeslu, kādēļ grāmatu vērts izlasīt. Bet 
Mazliet gaidīju, ka aprakstos būs kas vairāk par grāmatu, nevi tikai anotācija no aizmugurējā vāka. 
Man patika 'Aiz aizslēgtam durvīm'' - loti negaidīti pavērsieni un intriģējoši līdz pašām beigām.
Mis Peregrīnes Bērnu nams - esmu tikai filmu redzējusi - visu laiku gribas tikt arī pie grāmatas, bet tā ari nesanāk. 
Vēl patika grāmatas ''Prom'' un ''Bads''. Kā arī Veronikas Rotas 'Citādie', 'Dumpinieki' un 'Savējie'. 
