Pēc policistiem es sabruku zemē. Es vairs nevarēju pakustēties. Žēl tikai ka tad es sapratu ka mīlēju viņu.
Pēc šī dienas viss mainījās. Es sāku slepkavot. Katru nedēļu noslepkavoju vienu turīgu cilvēku. Viss sākās ar to ka viena no kaimiņienēm pasauca palīgā mani. Viņa bija nopirkusi jaunu TV un mēģināja to uzstādīt. Es biju nikns ka viņa mani sauca palīgā. Biju tik dusmīgs. Bet viņa piesolīja par darbu mazu samaksu. Tas bija vienīgais kapēc es viņai palīdzēju.
Kad biju padarījis darbu es devos pēc samaksas. Kad biju piegājusi klāt pie viņas prasīju samaksu. Viņa pasmaidīja un piegāja pie somiņas. No somiņas viņa izņēma maku. Maku viņa atvēra vaļā un no tā izņēma desmit santīmus.
"Še tev būs!"viņa pateica un pasniedza man naudu.
Es biju šokā. Biju gaidījis vismaz divus latus nevis desmit santīmus.
"Un tas arī viss?"es nobrēcu.
Viņas seja ievilkās dusmās. Bet viņas dusmas bija nekas, pret manām dusmām. Es paķēru pirmo priekšmetu, kas gadījās tuvāk rokai un triecu viņai pret galvu. Viņa nokrita zemē. Tad es paskatījos uz priekšmetu. Tā bija lampa. Es nosviedu to zemē. Tad pieliecos pie viņas un paņēmu maku. Paskatījos makā iekšā. Tur bija 40 lati. Es nopriecājos un devos atpakaļ uz savu dzīvokli.
Un tā tas turinājās. Es ierados lai palīdzētu un aizgāju ar kaudzi naudu.
Man tas patika līdz kāda no slepkavībām man neizdevās. Pašlaik es tik maz atceros. Bet tā bija mana pēdēja mūža diena. Es devos pie kārtējā upura. Upuris bija sieviete ap 50. Man vinai bija jānopļauj zāle ap viņas māju. Kad biju pie viņas, sieviete mani aicināja iekšā. Kā jau katrā slepkavībā es paņēmu kādu priekšmetu, kas viss tuvāk stāv un iekrāvu sievietei pa galvu. Viņa sabruka uz zemes. Es priecīgi gāju pa māju un meklēju naudu un dārglietas. Diemžēl es nepamanīju ka viņas vīrs bija mājās. Viņš visu redzēja un devās pakaļ pistolei, lai mani nošautu. Kamēr es meklēju viņš pienāca man klāt un iekrāva ar pagali pa galvu. Es nokritu zemē. Tad viņš piespieda pistoli pie manas galvas un izšāva.
JA JUMS PATIK ŠĪ DAĻA TAD SPIEDIET + UN KOMENTĒJIET!
