local-stats-pixel fb-conv-api

Gaisma 22

14 0

Turpinājums. :)

''Meitiņ,'' tēvs iesāka, ''mums jāparunā..'' Viņš skumjām acīm raudzījās Emīlijā. ''Mēs..ar mammu..šķirsimies.Tā nu ir sanācis, tu dzīvosi šeit,pie mammas..''

Emīlijai acīs sariesās asaras. Viņai tēvs vienmēr bija bijis tuvāks. ''Bet kur tu?'' Lai gan viņa diezgan labi varēja iedomāties,kur tētis brauks, viņa jautāja. ''Es..es..man ir cita sieviete..''Tēvs paslēpa seju rokās. ''Kā tu uzdrīkstējies to nodarīt mums ar mammu?!'' Mamma paņēma meiteni aiz rokas un iečukstēja ausī: ''Iziesim ārā, pastaigāsimies..''

Visu ''pastaigu'' Emīlija ar mammu nerunāja. Nemaz nebija ko runāt. Tomēr, kad viņas ienāca dzīvoklī, tēva tur vairs nebija. Nebija arī viņa drēbes, dators, dīvāns, kuru viņš bija nopircis pirms vairākiem gadiem..Emīlija nebija domājusi, ka tēvs ir tik..tik skops..Meitene paņēma savu datoru un iegāja istabā. Viņa ieslēdza klusu mūziku un visu nakti pavadīja nomodā.

Uz rīta pusi, ap pulksten četriem, viņa atcerējās par skolu, un izpildīja mājas darbus, paēda un klusi izgāja izgāja no dzīvokļa. Emīlijai stundas sākās pēc divām stundām, tāpēc viņa aizgāja uz kādu vietu, kur mēdza iet skumjos brīžos. Tā bija meža pļava, kuru viņa atklāja kādā ekskursijā', ar Keitu, kad viņas nomaldījās no klases. Meitene apgūlās slapjajā zālē un aizvēra acis.Viņa lēnām ielaidās miegā..

Emīlija pamodās ap saulrietu, no lietus. Viņa uzmeta plecos somu, un gāja uz mājām, domādama,ko teikt mammai. Lai gan-tas ir sīkums, salīdzinājumā ar to,kas tagad notiek viņas ģimenē.. Tā domājot, viņa jau bija nonākusi līdz dzīvoklim. Mamma jau stāvēja pie durvīm ar izmisušu skatienu, ne dusmīgu. Emīlija nedaudz nomierinājās, taču izskatījās,ka kaut kas nav kārtībā.. Meitene apskāva mammu, un sacīja: ''Piedod...Kas noticis?'' Mamma tikai apskāva vēl ciešāk slapjo meiteni, un tad atlaida vaļā, un gāja uz virtuvi. ''Ak..Nekas nav noticis, es tikai..ļoti uztraucos! Kur tu biji?'' Nu atkal ''atgriezās'' īstā mamma. ''Es aizmigu...pļavā, un tikai tagad pamodos...''Emīlija izplūda garā smieklu lēkmē, un pat nokrita uz grīdas. Viss atkal bija kārtībā, un viņas jau aizmirsa iepriekšējās dienas notikumus..

Kritizējiet. ;)

14 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Turpinājumu! 

1 0 atbildēt

Turpini stāstu :)

0 0 atbildēt