Sveiki, spoki. Nu arī man ir izdomāts stāsts :) Sakiet, vai rakstīt tālāk ;)
Noskanēja kaitinošais modinātāja zvans, un Emīlija izstaipījusies izkāpa no gultas. Viņa noskalojās dušā un paēda, bet nez kāpēc visu darīja steidzīgi. Meitene uzvilka melnus džinsus, violetu krekliņu un pelēkas kedas. Emīlija vēl pēdējo reizi atskatījās spogulī un uzmetusi somu plecos, izgāja no dzīvokļa.
Autobusa pieturā viņa satika savu draudzeni, Kristu, kura visu ceļu runāja par jauno skolnieku, kurš esot no laukiem, bet esot diezgan glīts. Emīlija vairs nemaz neklausījās, tikai skatījās pa logu un pa brīžam nomurmināja ''Mmh'' vai vienkārši māja ar galvu. Viņa atdzīvojās tikai pie skolas. Emīlija ar acīm meklēja skolas pagalmā kādu neredzētu puisi, bet tad jau Krista viņai ar skatienu nodeva, kurš ir šis puisis. Kāds blonds, kautrīgs, bet skaists zēns sēdēja uz trepēm un protams viņam blakus jau bija skolas `krutā` Kitija, kura centās visādi izrādīties. Emīlija vēloties pieiet klāt, ja vien tur nebūtu Kitija.. Kad sākās stunda, Emīlijai par prieku- jaunais puisis bija viņas klasē.
Nākamajā starpbrīdī meitene sadūšojās un piegāja pie viņa un jautāja: ''No kurienes tu esi?'' ''Em,.. es? Es..no Liepājas..Es esmu Kristaps..'' Viņš bija kluss un kautrīgs, tomēr visu starpbrīdi Emīlija pavadīja ar viņu.
Diena pagāja diezgan labi,taču mājās Emīliju gaidīja pārsteigums. Nepatīkams pārsteigums..
Emīlija atslēdza durvis, bet jau ārpusē dzirdēja, ka mamma ar tēti strīdas. Dzirdot, ka meita ienāk, viņi apklusa un apsēdās uz dīvāna, un raudzījās viņā ar nopietnu acu skatienu. Emīlija noskurinājās un apsēdās viņiem pretī.
Turpināt? ;)
