local-stats-pixel fb-conv-api

Frančeska. #118

193 0

Piedodiet, man tiešām nav iedvesmas turpināt. :(

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Franceska-10/731802

Ieliku ausīs austiņas un uzslēdzu mūziku, ignorēdama Paulu. Jau vairāk kā nedēļu viņa cenšas mani pierunāt doties uz studiju, bet vienmēr es atradu bezjēdzīgu iemeslu, kāpēc es nevaru iet. Tiešām nožēlojami, jo viss, ko viņa vienmēr atkārto, ir taisnība.

Pēkšņi man no ausīm tika izrautas austiņas un es tiku aiz rokas pierauta kājās.

-Frančeska, saproti, ka tā vairs nevar?- māsa man uzšņāca un es sarāvos.

-Es zinu,- aizlūzušā balsī atbildēju.

-Ģērbies, mēs dosimies uz studiju,- viņa noteica nopūtās un atstāja mani vienu istabā. Piegāju pie skapja un izvilku pirmos apģērba gabalus, ko ieraudzīju un aši pārģērbos. Nostājos pie spoguļa, sataisīju matus astē un šaubīgi sevi nopētīju.

Es esmu kļuvusi apaļāka un to varētu pamanīt pa gabalu. Pagrozījos spoguļa priekšā un beigās vienkārši pacēlu vienkāršo, pelēko krekliņu uz augšu. Jā, man tiešām kaut kas ir jādara lietas labā. Tur, kur agrāk bija plakans vēders, ar kuru visi lepotos, tagad bija apaļš, diezgan liels vēders un es pretīgumā norauju krekliņu uz leju. Un tāda tad saucās balerīna?

Nopūtos un izgāju no istabas. Noskrēju lejā pa kāpnēm un nostājos virtuves durvīs, ļaujot vieglam smaidam parādīties uz lūpām.

-Gatava?- Paula jautāja, man uzsmaidīdama. Pamāju ar galvu, pagriezos un devos ārdurvju virzienā.

-Frančeska, tu neesi paēdusi brokastis!- mamma sauca.

-Nekas, izdzīvošu!- atsaucu un izgāju no mājas. Apsēdos uz soliņa, kas bija netālu no mājas un gaidīju, kad iznāks Paula. Viņa beidzot iznāca no mājas un mēs klusēdamas uzsākām ceļu uz studiju.

Mēs nerunājām un klusi pavadījām ceļu, līdz es stāvēju studijas meiteņu ģērbtuvē, priekšā savam skapītim un vilcinājos to atvērt.

-Frančeska Soriano?- kāda meitene pienāca pie manis un viņa likās pazīstama, bet es tā īsti par to neaizdomājos.

-Jā?- pagriezos pret meiteni.

-Prieks tevi atkal redsēt studijā,- viņa man uzsmaidīja.

-Man prieks būt atpakaļ,- atbildēju ar platu smaidu uz lūpām. -Kaut kas ir mainījies pa to laiku, kamēr nebiju?- jautāju un attaisīju savu skapīti, atklājot manam skatam nonēsātās, gandrīz saplīsušās puantes, vairākus zeķubikšu pārus, getras, svārkus un visu citu, par ko biju jau aizmirsusi.

-Nekas daudz. Stepfords tikai tāds īgns, jo tevis nekad nebija uz stundām,- viņa noteica.

-Viss nokārtosies, es esmu atpakaļ un trenēšos vairāk kā jebkad agrāk,- noteicu ar smaidu uz lūpām.

-Britānij,- aiz meitenes uzradās trauslāka paskata meitene un aiz rokas sāka vilkt, laikam, Britāniju.

-Uz tikšanos, Frančeska,- viņa man pamāja un ar otru meiteni izskrēja no ģērbtuvēm. Nu esmu palikusi pilnīgi viena. Aizgāju pie durvīm un tās atvēru. Pretī stāvēja Paula, kura cītīgi kādam rakstīja pa telefonu.

-Zini, tu vari nākt iekšā,- noteicu. Māsa pacēla galvu un nopētīja mani.

-Joprojām neesi saģērbusies?- viņa jautāja un pagāja man garām, iekšā ģērbtuvēs.

-Nu, mani iztraucēja Britānija,-atteicu.

-Jā, es dzirdēju,- Paula sacīja, apsēdās un atkal sāka spaidīt savu telefonu. -Ģērbies,- viņa pavēlēja un es lēnām pārģērbos.

-Tu tiešām esi palikusi apaļīga priekš balerīnas,- Paula secināja, kad stāvējām pie spoguļa.

-Es zinu,- kautrīgi atbildēju un nolaidu galvu, lai nav jāskatās uz sevis spogulī.

-Viss būs kārtībā, neuztraucies,- māsa mani pagrieza pret sevi un saprotoši ieskatījās man acīs. Pamāju ar galvu un viegli viņai uzsmaidīju.

-Ejam?- jautāju un Paula pamāja ar galvu. Paņēmu jaku, uzvilku to un mēs izgājām no ģērbtuvēm.

Neko nebiju aizmirsusi, protams. Es zināju, kur iet, lai atrastu kādu svētkiem paredzētu zāli zāli vai mācību zāli, virtuvi, kafejnīcu un vēl tos dažus kabinetus, kas ir pirmajos stāvos. Es visu ļoti labi atceros, jo manas vislabāk pavadītās dienas bija šeit, šajā palielajā ēkā, kur es iederos un varu justies brīva kā putns, jo to man ļauj balets. Tā ir tā viena lieta,kas liek man justies dzīvai un liek man saprast, ka man šajā pasaulē ir sava vieta un tā ir uz skatuves, kur es varu lidot un plūst kopā ar mūziku.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Franceska-12/737078

193 0 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000
Sākums līdz pat pēdējai rindkopai nav izdevies un man nepatīk. :/ Bet nu jā, es centos kaut ko vismaz uzrakstīt caur telefonu.
0 0 atbildēt

Vajag iedvesmu Tev, jo vajag turpināt!

0 0 atbildēt

Varbūt ja nav iedvesmas vienkārši kaut kā nobeidz , uzraksti pēdejo daļu ta kā nobeigumu , un strādā tad pie sava jaunā stāstiņa.emotion

0 0 atbildēt