No rīta mani pamodināja pēkšņs telefona zvans. Zvanīja mana mamma, lai apsveiktu vakardienas dzimšanas dienā. Mani nemaz nepārsteidza viņas aizmāšība. Drīzāk novērtēju, ka viņa vispār pazvanīja. Manuprāt, apsveikt savu vienīgo dēlu jubilejā, maniem vecākiem bija grūti atcerēties. Tā kā šodien bija svētdiena, īpaši nesteidzos, bet gan laiski vārtījos pa gultu. Telefonā pārlapoju jaunākās ziņas sociālajos mēdijos. Nekā jauna. 6.nodaļa
Pēkšņi izdzirdēju soļus pie durvīm. Pēc otrā klauvējiena durvis vienkārši atvērās un parādījās Keitas smalkais augums. Viņa jau bija apģērbusies un matus glīti sapinusi bizē, kas gulēja pār plecu, -Labrīt, negribēju traucēt. Tikai pateikt, ka es tagad iešu savākt savas mantas no sava bijušā dzīvokļa.
Satrūkos sēdus un izbrīnīts lūkojos Keitā. Neatceros, ka bijām norunājuši tik agri no rīta jau kaut kur doties. Lempīgi rausos ārā no gultas, taču Keita mani apturēja, -Nē, tu vari gulēt. Es aiziešu ar kājām. Nav tālu.
-Ko tu te tagad āksties? Protams, ka es tevi aizvedīšu. Dod man tikai 5 minūtes, lai sataisītos.
Viņa neko neiebilda, tikai paraustīja plecus un devās prom. Aši uzrāvu kājās bikses, no skapja paķēru melnu kreklu un pārvilku tīras zeķes. Iebrāzos viesistabā un pamanīju, ka Keita jau gultu bija saklājusi un ieslēgusi televizoru.
-Kāpēc tu mani nepamodināji? Skatos, ka tev bijis garlaicīgi. -jutos nedaudz vīlies, ka viņai nācās mani gaidīt, kamēr piecelšos.
Viņa veltīja man siltu smaidu, -Viss kārtībā.
-Kā tu vispār gulēji?
Keita iesmējās, -Minēšu, es biju pirmā, kas šajā gultā gulēja vai ne?
Saprotot viņas zemtekstu, viegli pamāju un novērsu skatienu. Nezinu kāpēc, bet Keitas priekšā man bija kauns, ka viņas acīs biju brunču mednieks. Lai gan nezināju, kas par iemeslu šādam priekštatam.
-----------------------
Līdz ko bijām piebraukuši pie mājas, kurā dzīvoja viņas bijušais, Keita vēl minstinājās, lai kāptu ārā.
Lai nevaldītu spiedošs klusums, izrādīju interesi, -Vai tā ir taisnība? Nu par to, kāpēc viņš vakar tevi pameta?
Pirms kaut ko teikt, viņa nopietni ielūkojās man acīs. Laikam centās pārliecināties, ka man var uzticēties, -Jā, nenoliegšu, tā bija taisnība. Un es nenožēloju neko. Jo viņš bieži pret mani pacēla roku un es meklēju mierinājumu pie viņa labākā drauga. Taču nezināju, ka viņš būs tāds kretīns un mūs abus nodos.
-Starp citu, ar mani ir bijis līdzīgi. Tikai vienas apzinātas krapšanas vietā, jau esmu pieradis pie vienas nakts attiecībām. Nepārspīlēju sakot, ka esmu gluži kā imūns pret ilgstošām attiecībām. Neizjūtu nekādu saikni pret sievietēm ilgākā laika posmā.
Keita neko neiebilda, tikai uzmanīgi manī klausījās un izdarīja secinājumus, -Tādā veidā tu viņas sāpini.
-Kāpēc tu tā domā?
Viņa apjuka un brīdi nervozi lūkojās uz priekšā esošajām mājām, -Nezinu, es vismaz tā justos. Labi, viss beidzam šo tēmu, es eju augšā pēc mantām! -viņa nekavējoties izkāpa no mašīnas un stingri aizcirta durvis.
Lai nebūtu jāgaida vientulībā, ilgi nedomājot uzzvanīju Robam. Viņš izklausījās pārsteigts par manu zvanu, -Čau, vecais. Parasti tu šajā laikā vēl guli ar kādu skaistu dūdiņu pie sāniem.
-Nomierinies, -nošņācos, -Keitu nemaz netaisos ievilkt gultā. Pats taču teici, ka man ir jāmainās un jāpārstāj savas izvirtības.
Robs uzjautrinājās, -Kas to būtu domājis, ka pats Deivids manī ieklausīsies! -ja viņš tanī brīdī būtu bijis klāt, noteikti viņu iedunkātu, -Es taču zinu, ka Keita pie tevis paliks vēl dažas naktis, kamēr atradīs dzīvokli.
-Un kas par to?
Roba pārliecinošais tonis sāka kaitināt, -Saderam, ka kādu nakti tu nenocietīsies un ielīdīsi pie viņas gultā? Sieviete tavā dzīvoklī, ar kuru neesi gulējis? Hā, smiekli nāk. Tu pats to labi saproti.
Vienu brīdi apsvēru, ka Robam ir taisnība un es nespēju tā vienkārši mainīties. Vieglāk būtu vienkārši kādu laiku nerādīties klubos, bet neuzmākties meitenei, kura dzīvo pie manis, šķita pārak netipiski man.
Bet man patīk risks, -Labi, Robert, saderam, ka es Keitu neievilkšu gultā, kamēr viņa dzīvos pie manis. -iekšēji apslāpēju uzvaras garšu, jo zināju, ka viņā tāpat ilgi pie manis nepaliks.
