Trīs dienas domāju es jaunai dzejai tēmu,
Trīs dienas zīmēju es pantamēra shēmu.
Jau biju savas dzejas pirmsākumu gaidās,
Jau iedvesma pavisam tuvu garām laidās.
Bet notika kas jauns un šodien negaidīts
Mans sapnis pagaisa kā biezā miglā tīts.
Es blenzu savās sešās rindās uzrakstītās
Un atskaņās tik labskanīgi daiļi sabīdītās.
***
Es tveru eiro monētas saujā un neskaitu,
Uz galda tās kaudzē beru un steigā fočēju,
Man vajadzīga vesela sauja, mana sauja,
Jo notiek kārtējā foto sadaļas FS kauja.
***
Par sauju radusies nu manai dzejai tēma,
Un pazudusi iepriekš izdomātā shēma.
Man laiks ir dots kā sauja piebērta ar zeltu,
Lai izkaisītu to, vai sevi, tevi augšup celtu.
*
Bet zelta laiks kā smiltis tek no saujas -
Viss saujā iesākas un arī kopā raujas.
Pa starpu izmet loku un atkal atgriežas,
Nu arī spoku dienas jau saujā ieliktas.
*
Trīs saujas savas mīlestības un prieka
Es katram iedot gribu, tas nebūs daudz;
Kad sauja tukša būs - nebūs tur ne nieka,
Man sauja vieglu smilšu - būs gana daudz.
*
Mums apkārt zeme, saule, ūdens, gaiss,
Katra saujā kāds ātri birstošs beramais.
Viens sažņaudzis kulakā tura to stipri ciet,
Otrs palaidis vaļīgāk, lai birst, pazūd un iet.
*
Laiku varam izšķiest bez jēgas viegli un lēti,
Netverot laimi, kam visi bijām izredzēti.
Uzbērs katram trīs saujas smilšu vieglu un baltu
Un nejutīs neviens zemi ne smagu ne saltu.