Pienāca nākošā diena, bija jātaisās uz skolu. Ārā bija silts, tāpēc izdomāju uzvilkt kleitiņu. Aizgāju uz virtuvi, mamma bija atstājusi zīmīti -
Brokastis ir ledusskapī, atstāju tev naudiņu, vari nopirkt kaut ko sev.
Paēdu maizītes, paķēru virsjaku un skrēju ārā no mājas. Laura nekur nebija. Es pagāju uz viņas mājas pusi un tur jau viņa nāca, bet nejau viena pati, ar viņu bija kāds puisis. Nedaudz garāks par mani, brūniem, vidēji gariem matiem, zilām skaistām acīm un viņš bija tik skaists. Likās ka esmu jau viņā samīlējusies. Laura mūs iepazīstināja, tas bija viņas pusbrālis, gadu vecāks kā mēs ar Lauru. Viņu sauca - Liams. Viņš ilgu laiku uz mani skatījās, līdz pašai skolai, bat tad viņš aizgāja. Laura man iečukstēja ausī :''Jūs izskatījāties kā samīlējušies''. Un es viņai pretī tikai pasmaidīju.
Bija pienākusi pirmā stunda. Es gāju devītā klasē, mēs klasē nebijām pārāk daudz, tikai kādi picpadsmit. Arī desmitie bija ļoti maz tikai astoņi, tāpēc mums stundas notika kopā. Mēs ar Lauru iegājām klasē, viņa aizgāja uz savu vietu, bet man bija atlaikusi tikai viena vieta kur apsēsties - blakus Lauras pusbrālim. Es sapriecājos ka varēšu viņam sēdēt blakus, cerams ka neviens to neredzēja. Aizgāju apsēdos. Pirmā stunda bija Krievu valoda. Man tā padevās ļoti labi, bet Liamam izskatījās ka ne īpaši. Liams centās iesākt sarunu ar mani, bat es neko nevarēju atbildēt, aiz laimes vairs nevarēju parunāt. Tā nu mēs gandrīz visu stundu sēdējām klusumā.
Pēc stundas jau grasījos iet ārā no klases, līdz kāds saķēra manu roku. Tas bija Liams. Viņš pajautāja vai nevēlos ar viņu kopā paēst vakariņas. Es piekritu un mēs norunājām ka tiksimies septiņos vakarā.
Es izgāju no klases un pieskrēju pie Lauras, izstāstīju ka Liams uzaicināja mani vakariņās. Laura priecājās par mani ka es esmu jau atradusi simpātiju, bet tad viņa sabēdājās un pateica ka viņa nekad nedabūs sev puisi. Es viņu nolamāju un teicu ka daudzi puiši vēlētos būt kopā ar tik jauku un skaistu meiteni kā viņa. Laura arī bija ļoti skaista, viņai bija blondi mati, kas bija mazliet pāri pleciem, pelēkzaļas acis un ļoti labs stils.
Pagāja diena, ar Lauru pēc stundām devāmies skatīties kā mūsu skolas puiši spēlē futbolu. Arī Liams spēlēja, viņš bija viens no labākajiem spēlētājiem. Iznāca karsējmeitenes un viena no viņām aizskrēja pie Liama. Izjautāju Lauru, bet viņa varēja pateikt tikai to ka starp viņiem nekā nav. Laura un Liams bija ļoti tuvi, viņi stāstīja viens otram visu. Tāpēc Laura ļoti labi zināja ka Liamam meitenes nav, bet es neticēju, kā tik skaistam puisim var nebūt meitenes, tāpēc teicu Laurai lai mēs ejam prom.
Ar Lauru gājām mājās kad pieskrēja klāt Liams, trenniņš jau viņam bija beidzies. Viņš vaicāja kāpēc mēs aizgājām no trenniņa, neko neatbildējām, bet vienkārši gājam uz priekšu. Bijām jau nonākuši līdz manām mājām kad Liams pienāca man klāt un vēlreiz apvaicājās cikos viņam atnākt man vakarā pakaļ. Es atbildēju un atvadījos no Lauras, un iaskrēju mājās.
