- Celies ! - Olīvija mani modināja.
Šķiet,ka pagulēju tikai kādu stundu .
Es: Kāpēc?Man nāk miegs es gribu gulēt!-Es sacīju samiegojusies.
Olīvija: Nē tu apsolīji,ka piesegsi mani,jo es pēc stundas braukšu pie Ulda,viņš atbrauks man pakaļ.
Es : Vai tad vakarā tu neteici ,ka brauksi?
Olīvija : Nu tagad jau pulkstens ir 3 pāri drīz jau būs tik pat kā vakars.
Es: Olīvij tu tiešām domā šādi darīt visu dzīvi,tiešām domā viņš ir to vērts? Man viņš nepatīk.
Olīvija : Nu redzi,tev vienkārši viņš nepatīk,tāpēc tu arī negribi , lai es satikos ar viņu,bet man ir vienalga es satikšos un tu mani piesegsi,citādi es arī pastāstīšu,ka tu vakar pārnakšņoji kaut kur citur nevis pie draudzenēm.
Es: labi,labi!-es nopūtos.
Man nekas neatlika,kā piesegt Olīviju,jo es taču negribu,lai viņa pasaka,ka nepārnakšņoju pie draudzenēm,bet gan kaut kur citur,vecāki būtu noteikti dusmīgi.
*Pēc stundas*
Olīvija aizbrauca projām,tāpēc mājās esmu viena pati ar dzivniekiem,vecāki būs mājās tikai pēc divām stundām.
Man bija garlaicīgi,nezināju ko,lai dara,tad atcerejos par Matīsu,viņš taču rakstīja man ,ka grib satikties.
Es ieslēdzu wifi un iegāju whatsappā,lai uzrakstītu Matīsam. Man bija 7 jaunas ziņas no 2 sarakstēm.
Divas ziņas bija no grupas "Besties",atvēru tās,lai izlasītu. Ketija 14:15 : Nu es izdomāju,ka mēs varētu satikties aizparīt no rīta.Jums tā būs labi?
Selīna 14:39 : jā būs labi.
Es 16:30: Jā labi ,protams ja plāni nemainīsies!
Tad atvēru pārējās 5 ziņas,kas bija no Eduarda.
Eduards 14:30: Tikko piemodos un tu nebiji blakus.
Eduards 14:31:Es tā satraucos!
Eduards 14:32: Ceru,ka tu esi mājās.
Eduards: 14:33 : Uzraksti man...
Eduarda 14:35 : Es satraucos!
Es izlasīju Eduarda ziņas un pasmaidīju,tas bija tik mīļi,ka viņš tā uztraucā par mani.
Es 16:35 : piedod,tu tik saldi gulēji es negribēju tevi modināt,esmu mājās,biju iemigusi.Viss kārtībā neuztraucies.
Eduards bija tiešsaistē un viņš uzreiz izlasīja manas ziņas un sāka kaut ko rakstīt.
Eduards 16:37: Nedari lūdzu tā vairs, es visu māju apgriezu otrādi,domāju kur tu esi pazudusi.
Es 16:37 : viss kārtībā ♡ .
Eduards nosūtija bučiņas emoji,tad es uzrakstīju Matīsam...
Es 16:39 : Čau,nevēlies atbraukt pie manis?
Matīss arī bija tiešsaistē un atbildēja uzreiz.
Matīss 16:40: čau protams vēlos, tullīt būšu klāt ♡ .
Es 16:40 : labi.
Tad es izslēdzu wifi un kamēr gaidīju Matīsu pasēdēju datorā un pēc tam aizgāju uz virtuvi un padzēru kakao un apēdu dažas šokolādes bulciņas.
Pēc brīža arī Matīss bija klāt ar moci pie manas mājas durvīm .
- Čau- es sacīju laizdama Matīsu iekšā mājās.
- Čau- Matīss sacīja cieši apskaudams mani .
Mēs uzgājām augšā uz manu istabu un runājāmies.
Matīss spēlējās ar Čiku un tas izskatijās no malas tik mīļi.
Mēs smējāmies un runājāmies ar Matīsu līdz pēkšņi iznācā kaut kāds neveikls moments ka saskatijāmies uz ilgu laiku mūsu sejas bija tuvu viena pie otras,Matīss skatijās man acīs es jutu viņa elpu un tad viņš mani noskūpstīja. Skūpsts bija tik kaislīgs un patikāms.Es biju apjukusi,nezinu kāpēc,bet es necentos viņu atgrūzt.Kad Mūsu lūpas atrāvās tad es nočukstēju: Matīss,tā nedrīkst...tas nav pareizi.
Matīss : nu beidz , es zinu,ka tev ir arī kādas jūtas pret mani,tāpat kā man pret tevi es zinu,ka mīli mani...
Matīsa vārdi bija kā bulta mērķi...
Tā bija taisnība es mīlu Matīsu ,bet tas ir citādi.
Es: Es mīlu tevi ,bet tas ir citādi es mīlu tevi kā draugu...
Matīss: jā jā protams..
Es : Bet Matīss piedod,bet viņu es mīlu vairāk...Es negribu zaudēt nevienu no jums..
Matīss: Bet ko tu darīsi,ja tomēr tev nāksies?Kāda būs tava izvēle?
Es : nevēlies tēju vai kafiju?- es centos pārmainīt tēmu.
Matīss : nē paldies,esam jau kopā izklaidējušies kādas divas stundas,man laikam būtu jadodas mājās.
ES : vai tik ilgi? laiks skrēja tik ātri,esot ar tevi.
Matīss pasmējās un devās uz durvju pusi.
Es: tu jau vari vēl palikt. - es sacīju.
Matīss : nē,nē gan jau citreiz. - viņš sacija un devās lejā uz pirmo stāvu izzejas pusi,es viņu pavadīju.
Matīss gāja uz izejas pusi un tieši pa durvīm ienāca mani vecāki.
Mamma ieraudzīdama Matīsu uzreiz pasmaidīja, un sacīja : Sveiks,Matīsiņ.
Mammai jau manuprāt Matīss liekās priekš manis viss piemērotākais puisis pasaulē.
- Sveika,Kristīnes kundze!-Matīss atbildēja.
Mamma: tu jau dodies prom? - mamma jautāja .
Matīss : jā uz redzēšanos.-Matīss sacīja.
Mamma: Uz redzi.
Tad Matīss nozuda aiz ārdurvīm un es gāju uz savu istabu.
Apgūlos gultā un spaidīju telefonu.
Pēc kāda laba laika pie manis ienāca vecāki,pēc sejas varēja nojaust,ka kaut kas nav labi .
Tētis: Kur ir tava māsa? - Tētis Jautāja.
Mamma: Tev bija jābūt atbildīgai par viņu!-Mamma sacīja paceltā balss tonī.
Es: Kas noticis ? Viņa guļ savā istabā!-Es meloju.
Tētis: Nemelo.
Mamma: Vai tiešām?Vai Olīvija tagad ir liels pūkains nedzīvs lācis kas guļ viņas gultā zem segas?
Es: Kas?-Es jautāju un gandrīz sāku smieties.
Mamma: Es jau domāju,ka viņa guļ ,bet ka piegāju pavisam klāt ieraudzīju Lāci.
Es: Bet ko jūs esat tik uztraukti?Mēs taču neesam vairs tik mazas!Liecieties mierā!-Es sacīju stingrākā balss tonī.
Tētis: Neizrunājies un netēlo te baigi lielo,varēsi darīt ko gribi tad,ka dzīvosi pati un būsi spējīga nopelnīt sev iztiku un visu citu pati!- Tētis sacīja savilkdams seju ciešā mīmikā.
Es: Kapēc jūs vainojat uzreiz mani,es vainīga,ka viņa nav mājās varbūt viņa ir kaut kur ciemos pie draudzenēm.
Mamma: Nu tev taču ir jauzņemās atbildība kā lielākai māsai! Nu šoreiz vari neteikt nemaz,ka viņa ir pie draudzenēm nav viņa pie draudzenēm es jau sazinājos ar viņas tuvākajām draudzeņu mammām! Un ja viņai draud briesmas?
Es : Kādas briesmas viņai var draudēt nejau pirmo reizi viņa šādi dara.- es pateicu,ko domāju.
Tētis: Ak tad ne pirmo reizi?- tētis jautāja.
Es: Nē.-Es nomurmināju.
Mamma: Nu tas ir vienkārši murgs.
Es: Es nesaprotu kapēc jūs taisāt tādu skandālu,it kā kaut kas slikts būtu noticis.Nevajag piesaukt !
Mamma: Saki kur viņa ir ?
Es: Pie drauga
Tētis: Ko?- tētis netīcigi novilka
Mamma : Kāda drauga?
ES : Pie sava drauga nu
Mamma: Nu tā,paskaidro tagad mums visu!
*Es visu izstāstīju par Uldi,par to kā viņi satikās un visu pārējo,es biju spiesta,to darīt gribot,negribot.*
Mamma ar Tēti bija šokā.
Tētis: Par ko gan viņa domā,cik viņai gadi...
Mamma: Noteikti tas Uldis pavedināja,ka tik ko sliktu neizdara...
Es: Nu,bet mūsdienās ir vēl trakāk un vajag domāt pozitīvi,ko gan viņš viņai var izdarīt,ja jau līdz šim neko neizdarīja,tad arī neizdarīs turpmāk.
Mamma: Tu nemaz neuztraucies par māsu.-Mamma secināja.
Tētis: Nu neko brauksim meklēt,man ir sakari atradīsim ātri vien.
Es: Tad es tā vainīgā un sliktā,ja?
Mamma ar Tēti paskatijās uz mani ar tādu skatienu,kad atbildi es varēju saprast pati,es atkal esmu tā sliktā.
Mamma: Tev tiks atņemts dators,telefons,visas austiņas un visas citas modernās lietas,varbūt tad tu sāksi būt uzmanīgāka.-Mamma nosacīja izziedama pa durvīm un aiz sevis aizcirstdama durvis.
Kad biju palikusi viena ļāvu asarām vaļu,vienmēr un visur es tā vainīgā,it kā es būtu kāds mazs bērns.
Tad es atcerējos par Eduardu,es viņam uzrakstīju,lai savāc mani no šīs mājas,jo nevaru šo visu vairs izturēt.
